Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: No personīgā arhīva
Tik daudz ko mūsdienās var nopirkt par naudu. Slavu, reputāciju un tēla veidošanu, lietas, kustamos un nekustamos īpašumus, sadarbības partnerus un ceļojumus. Tik daudzām no šīm lietām vērtība ir mainīga, līdz ar to arī cena mainās. Un par atsevišķām pozīcijām mēs esam gatavi maksāt vairāk, par dažām mazāk. Bet reizēm, kad situācija kļūst neizbēgama, cenai vairs nav nozīmes mūsu izvēlē. Tā, teiksim, reputācijas glābšanai lielu notikumu epicentrā esošiem cilvēkiem tiek ieguldītas summas, kas sabiedriskajā domā spēj atsvērt iepriekš veiktus nodarījumus vai netīras spēles.
Bet ir viens fakts, ko nopirkt nav iespējams. Un tā ir pieredze. Lai cik paaudžu laikā par to daudz runā un rekomendē pārņemt kā vērtīgu un pamācošu, pieredzes apgūšana ir katra dzīves neizbēgama sastāvdaļa.
Pieredzes lokam nav robežu. Pieredze ir dzīves ritējumam, pieredze ir notikumu risināšanai, pieredze ir draudzības veidošanai un attiecību risināšanai. Visu mūsu pagātni veido mūsu pieredze.
Skolās māca situāciju analīzes, skaidrojot notikumu attīstības gaitu un noslēdzošo daļu, kā viss izlīdzinājās. Taču vai visām dzīves situācijām ir analīze? Vai skolās apgūtās biznesa situāciju analīzes ļauj dzīves privātās situācijās rīkoties adekvātāk un ar mazākiem zaudējumiem?
Vai personīgās dzīves pieredzi mēs varam mīkstināt? Vai attiecību sāpes būs mazākas, ja uzklausīsim citu pieredzi?
Nē! Pieredze ir tā dzīves šķautne, kas prasa individuālu līdzdalību.
Līdzdalību, kas reizēm piešķir notikumiem jaunus pavērsienus un reizēm dod tik skarbu mācību, ka paliek atmiņā uz visu mūžu.
Visa pagātne veidojas no pieredzes. No mūsu cerībām un viņu rezultātiem. Cerības, kā saulains skats nākotnē, atnes mums realitāti, kas nereti nerealizējoties dod vēl lielāku mācību nekā cerētais rezultāts.
Foto: Shutterstock
Cik lielā mērā pieredze ir saistīta ar cerībām? Vai cerības ir tās, kas mūs ievelk valgos, kas dzen mūs pieredzēt? Vai arī mūsu ilūzijas ir tik lielas, ka acis aizmiglojas no cerībām un paštaisni gūstam pieredzi, kas neattaisno rezultātus?
Cik liela pieredzei loma ir nākotnē? Vai pieredzes dažādība ļauj uzlabot nākotni?
Cilvēka dabā ir ticēt un cerēt. Klupieni pieder pie kāpiena.
Un personīgās apziņas plašums nosaka, cik gūtā pieredze dod mācību un cik liek atgriezties tajā pašā lokā otrreiz.
Attiecības ir reizēm dzīves centrālais aplis, kur ar dažādiem partneriem mēs atgriežamies līdzīgos scenārijos un situācijās. Gūstam pieredzi, saņemamies ticībā un cerībā un grimstam atkal tajā pašā purvā, bet ar katru reizi arvien vairāk spējīgi cīnīties un stiprāki būt. Spēks un izturība mūs sargā no ātra klupiena. Bet sirds nezaudē cerību. Tas ļauj izturēt un piedzīvot. Gūt pieredzi, bet rezultāts neseko, jo mācība jāgūst no pieredzes, nevis no procesa gaitas. Pieredze mums pasaka priekšā, kurā brīdī viss sāka buksēt.
Karmas realizācija notiek ne bez mūsu līdzdalības. Tāpēc atbildības uzņemšanās ir katra cilvēka pieredzes aspekts. Jo katra pieredze ir mūsu atbildība. Par turpmākā dzīves ritējuma gludumu un mācību, ko mēs esam guvuši.
Karmas ritējums nenosaka patstāvīgu celšanos no pelniem kā fēniksiem. Karma diktē situācijas un dod arī risinājumus. Dzīves uzdevums nav piepildīt galvu ar ķīmijas formulām un bioloģijas zināšanām – skolas uzdevums ir vispārīga intelektuāla izglītošana. Dzīves mākslai mūsdienās jau atver īpašas akadēmijas, jo cilvēku domāšana atsakās paplašināties vispārējas dzīves izpratnes virzienā. Karmas risinājumi ir rodami katras problēmas būtībā. Jo, ja ir problēma, tad ir arīdzan risinājums. Jo Dievs visus mīl un arī katra planēta, kas kūrē noteiktu dzīves sfēru vai situācijas aspektu, dod iespēju un dod uzdevumu. Ja kāds no zvaigžņu pavēlniekiem cilvēkam tiešām vēlēs ļaunu, tad nepaies pat viens elpas vilciens, un šā cilvēka vairs nebūs.
Viss notiek debesīs – tas vienīgi realizējas uz zemes. Tāpēc paštaisnums īstenībā ir smieklīgs.
Foto: Shutterstock
Cilvēka pieredze ir personīgais lauks, kurā mēs risinām savas karmas nosacījumus. Pieredze diktē mūsu uzdevumus un mūsu mācības. Nav jēgas mācīties no citu pieredzes, jo tā neatkārtosies līdzīgi arī citu dzīvēs. Katrs cilvēks ir unikāls. Tāda ir viņa domāšana, pieredze un dzīve.
