Kurā vietā tu vēlētos būt? Katrs mēs alkstam pēc savas vietas uz zemes. Ar tādu vēstījumu dvēsele nāk iemiesoties jaundzimuša bērna ķermenī. Pieaugot mēs katrs atgriežamies pie jautājuma par savu vietu uz zemes. Savu sūtību. Un būtību. Vietas meklējumi mūs nepamet nekad. Mēs alkstam un viļamies. Mēs meklējam un neatrodam. Savas vietas, komforta un drošības jautājumi reizēm neatrisinās līdz dzīves beigām.
Ceļojot allaž pieķeru sevi pie domas, ka šī varētu būt tā vieta, kur es vēlētos palikt. Un tas notiek parasti jebkur. Šovakar, sēžot Eiropas dienvidu valsts mazpilsētas vecpilsētā uz katedrāles kāpnēm, sajutu sevī atkal to sajūtu, kas teica – šajā vietā es varētu palikt uz visiem laikiem. Un, lai arī tā bija nudien maza pilsēta salīdzinoši ar tām, ko bijām apskatījuši iepriekšējās dienās, šī pārliecība mani nepameta. Un tas lika man domāt.
Jo šī savdabīgā sajūta mani piemeklē allaž, viesojoties kādā vietā, kur šķiet, ka dvēsele atpūšas un sirds gavilē.
Vai labsajūtu konkrētā vietā nosaka šīs vietas apstākļi, vai tas ir kāds noteikts prāta vai dvēseles stāvoklis, kas nosaka mierpilnu laimi? Vai labsajūtai izšķirīga ir vieta vai sajūta?
Profesionālajā vidē mēs bieži spriežam par cilvēka derību sakot, ka viņš ir vai nav savā īstajā vietā. Cilvēka spēju robežas nosaka ne vien viņa profesionālais potenciāls, bet arī viņa būtības atbilstība. Jo mēs varam katrs izskoloties dažādām sfērām un zināšanām, bet katram no mums ir kāda konkrēta sfēra vai joma, kurā esam spēcīgi. Astroloģiski nolasāma ir informācija, kas šīs dzīves uzdevumā mums nāk līdzi kā iespējas un kas rada pretestību.
Karmas triks ir faktā, ka cilvēki nereti cenšas realizēties nevis saskaņā ar savām spējām un talantiem, bet saskaņā ar tirgus situāciju un modes tendencēm.
Vai cilvēks var būt īstajā vietā, pielāgojoties laikmetam? Vai karmiskais uzdevums ir spēcīgāks par prāta rokādēm?
Kas nosaka mūsu piederību? Vai dzimšanas vieta ir vieta, kur mums paredzēts pavadīt dzīvi? Vai vieta, kur gavilē mūsu dvēsele, ir tā, kur mēs varam rast mieru un piepildījumu? Dzimstot mūsu vieta nav izvēlēta nejauši. Tā ir valsts teritorijas robežas, kuru ietvaros vecāki izlemj par dzemdēšanas vietu, taču karma diktē korekcijas arī šeit. Tādējādi tie, kam lemts piedzimt ārzemēs, nejaušu vai liktenīgu sakarību dēļ tur arī dzimst. Un viņu piederība tādējādi tiek piesaistīta šai vietai. Taču dzīves laikā mēs katrs meklējam savu vietu. Mēs izvēlamies dzīvot dzīvoklī vai mājā, un šo izvēli nosaka mūsu iespējas, bet arīdzan mūsu prāta apsvērumi un sajūta par piederību. Jo komforta robeža dažreiz ir plašāka nekā dzīvokļa platība, tādējādi viensētas teritorija ir tā, kur sirds var mierīgi uzelpot.
Nereti mājas ir tā vieta, kur atpūšamies. Un ne vien fiziski, bet arī garīgi. Tādējādi mājas mēs uzskatām par vietu, kas mūs uzlādē. Un tāpēc pretrunīgas ir tās sajūtas, ko bieži izsaku klientiem astroloģijas konsultācijās, ka
mājas nav tā vieta, kur viņi spēj realizēties un atpūsties. Jo tur izdotā enerģija atpakaļ neatgriežas
un tukšuma sajūta ir lielāka par piepildījumu. Sevišķu pretrunu tas rada sievietēm, kurām bērnu pienākumi un daudzās lomas ikdienā ilgtermiņā rada iztrūkumus. Taču šos iztrūkumus var piepildīt tieši darbā. Tādējādi darba joma tomēr arī cilvēkiem ar noteiktām astroloģiskām konfigurācijām ir spēcīgā joma, kur realizēties. Darbs ir tā vieta, kur cilvēks var justies pilnvērtīgs.
Es nevaru atrast sev vietu. Tā cilvēki reizēm saka. Tas nozīmē, es nerodu sev mieru. Es nevaru atpūsties. Es nevaru atjaunoties un pārlādēties. Es nevaru uzņemt enerģiju. Es nevaru dzīvot tālāk, jo man nav atjaunošanās iespēju. Tas ir laikmeta posts. Jo trūkst apjausmas, ko meklēt. Problēma ir nevis faktā, ka nav vietas, kur justies pilnvērtīgi, bet trūkst informācijas, kas šajā vietā ir jāsameklē tāds, lai tas dotu pilnības sajūtu.
Mūsu dinamiskajā Ūdensvīra laikmetā svarīgs ir ātrums. Cilvēku kļūda ir neelastība un nespēja pielāgoties. Procesi risinās daudz ātrāk un dinamiskāk nekā agrāk. Neder vairs senās metodes un receptes. Arī vietas meklējumos jābūt jutīgākam. Kas derēja vakar, vairs neder šodien. Kas der šodien, nederēs pēc vairākiem gadiem. Mājas kredīts ir nasta, kas uz aizņemtās enerģijas rēķina neļaus mierīgi atvilkt elpu. Tāpēc savu vietu var atrast arī zem koka lapotnes mājas pagalmā.
Klusumā vai troksnī, uz desmit minūtēm atvilkt elpu. Pārlādēt savu enerģiju, defragmentēt savus tukšumus
un iegūt jaunu spēku. Vai vieta var būt mežs, kas sniedz mieru.
Savas vietas meklējumos problēma mūsdienu cilvēkiem ir tā, ka mēs meklējam vietu, kas pieņems mūs un veldzēs. Bet uzdevums rast vietu sev apkārt, kas mums ļaus būt. Tikai individuāla eksistence sava piepildījuma ietvaros veldzēs dvēseli un ļaus atjaunoties jebkur, lai kur mēs atrastos.
Nav jāmeklē vieta ārpus sevis. Ir jāatrod vieta savā apziņā, kas ļauj iegūt mieru un labsajūtu.
Lai dzīves dinamika un prasības ļautu konkurēt un nezaudēt tempu. Un mēs spētu atgūties īsā brīdī, arī esot nevietā!
Inese Dāvidsone,
karmas konsultante
www.HennaGuru.lv
www.astrologika.lv
