Vecāku «mūsošanās» spēj negatīvi ietekmēt bērna psihi...

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Shutterstock

Mazuļa gaidīšana ir satraucošs deviņus mēnešus ilgs posms. Tas ir teju, teju gads, ko mazais cilvēciņš pavada puncī, tādēļ nav brīnums, ka ar mazuli it kā saaugam un, viņam piedzimstot, mums nereti rodas sajūta, ka joprojām esam viens vesels. Konsultē psiholoģe Dace Medne.

«Kad bērniņš vēl ir puncī, nereti mēs par to sakām viņš, bet, kad zīdainis nācis pasaulē, pārejam uz formu mēs stāsta psiholoģe Dace Medne. «Izskaidrojums tam ir pavisam vienkāršs - kad bērniņu mamma tur rokās, tā viņa jūtas emocionāli tuvāka bērnam, it kā saplūduši vienā veselumā, vienā dzīves ritmā.»

Lai bērns izaugtu par personību, vecākiem ir ļoti svarīgi atbildēt uz jautājumu - kāpēc tad īsti man ir bērni? Lai vecāki piepildītu savus sapņus vai lai vecāki pavadītu pie rokas bērnu līdz tiltiņam, pamātu un teiktu viņam: «Atā, tagad ir tava dzīve!»

«Nereti šo formu

mēs, mums lietošana saistāma ar vecāku pašrealizāciju caur bērniem,

lai bērni piepildītu vecāku nerealizētos vai uzburtos sapņus,» psiholoģe atzīst. «Interesants novērojums, ka vecāki mēs formu lieto gadījumos, kad bērni apliecina vai realizē vecāku gaidas un kad ir paklausīgi, bet brīžos, kad bērni īsti nedara to, ko vecāki ir izsapņojuši, šī forma pārvēršas par tu

Mūsošanās ietekme uz bērnu

Viss, kas notiek ar bērnu pirmajos dzīves gados, ietekmē viņa izaugsmi un pašrealizāciju, arī mūsošanās. Dace Medne stāsta, ka

nākotnē var būt identitātes problēmas, lai saprastu, kas bērns ir un kāda ir viņa sociālā loma

ģimenē. Ja nepārtraukti tiek lietots mēs izdarījām, mums izauga zobiņš utt., bērns nesaprot, kas ir izdevies viņam pašam. Psiholoģe iesaka: «Labāk bērnam teikt tieši viņam adresētus atzinības vārdus, izrādot uzticēšanos: «Tev izdosies! Redzi, tev izdevās apvelties uz punča!» Tieši šādi atzinības izteikumi atklāj, ka vecāki tic savam bērnam un ļauj pašam soļot pa dzīves ceļu.»
Speciālisti aicina mācīties katru mammu un tēti lietot izteiksmes formu viņš, nevis mēs, jo tā apliecinām arī sevi pašus kā sievieti un vīrieti.

«Mēs kā vecāki ievadām bērnus dzīvē, un ar mums viņi kopā ir pavisam neilgu laiku, bet, ja esam identificējušies tikai ar bērnu, viņa sasniegumiem, tad, bērnam aizejot no ģimenes ligzdiņas, starp partneriem kaisle ir izplēnējusi un attiecības dabiski beigušās, jo jau nav vairs bērnu, kas vieno pāri,» realitāti atklāj psiholoģe.

Protams, ģimenē ienākot mazam kunkulītim, gribas lietot formu mēs, šādi padarot bērniņa pirmos dzīves mēnešus drošākus, tomēr, kā atgādina psiholoģe,

tas var ieilgt un tādējādi riskējam saplūst ar bērnu tiktāl, ka nespējam sevi atdalīt no bērna,

kas kļūst psiholoģiski riskanti tajā aspektā, ka netiek nodalīta atsevišķi mamma un bērns.

Psiholoģe iesaka, kā labāk uzrunāt bērnu: «Labāk teikt «tu tik mierīgi šonakt gulēji» - nevis: «Mēs tik labi gulējām!» Tas palīdz bērnam kļūt emocionāli spēcīgākam.»

Lietojot formas tu, tev, tavs, dodam drosmi, ticību, pārliecību un iedrošinājumu bērnam, ka viņam izdosies pašam apsēsties, spert pirmos solīšus, aizsiet kurpes vai veikt citas darbības pirmo reizi!

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu