Ja viņiem nav maizes, ko ēst, lai ēd kūkas! Šī frāze maldīgi tiek piedēvēta Francijas karalienei Marijai Antuanetei. Nav nekādu patiesu liecību, ka Francijas karaliene kādreiz būtu ko tamlīdzīgu teikusi.
Marija Antuanete: Ja viņiem nav maizes, ko ēst, lai ēd kūkas!
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Marija Antuanete bija viena no ietekmīgākajām 18.gs. modes noteicējām ne tikai Francijas galmā, bet arī citviet Eiropā. Dumpīga savā raksturā, franču galma stagnējošās etiķetes garlaikota un nepietiekamas vīra (Francijas karaļa Luija XVI) uzmanības apveltīta, viņa dievināja modi, izklaides, jautrības un dejas. Lai arī Marija Antuanete nebija gluži dumja skaistule, tomēr
viņas prātu vairāk nodarbināja lietas, kas spēja izklaidēt, bet par nopietnām lietām karaliene nevēlējās domāt.
Francijas karalis Luijs XVI bija kūtrs, vairāk interesējās par labu ēdienu, medībām un interesantu lasāmvielu. Papildu vilšanās sagaidīja Mariju Antuaneti gultā, jo karalis izrādījās nespējīgs - bet troņmantnieku radīšana ir katra karaliskā pāra prioritāte. Sabiedrība, protams, neko nezināja par Luija XVI nespēju, tāpēc
troņmantnieku neesamībā tika vainota tieši Marija Antuanete.
Luijs XVI, kļūstot par karali, saņēma mantojumā gandrīz izputinātu Franciju. Jaunajam karalim piemita taupīgums, taču viņa sievas Marijas Antuanetes dzīves stils traucēja pieturēties pie taupīguma politikas Francijas galmā.
Karaliene dievināja tērpus un dārglietas. Viņa atteicās ievērot galma tradicionālo etiķeti un pati sev izvēlējās tērpus. Galms akli sekoja Marijas Antuanetes diktētajai modei.
Visa galma dzīve atgādināja vienu milzīgu un nebeidzamu karnevālu - balles, dejas, teatralizētas rotaļas un kāršu spēles.
Franču aristokrātija steidza baudīt dzīvi un visus tās sniegtos labumus, nedomājot par tautas ciešanām, neapmierinātību ar nesamērīgi augstajiem nodokļiem un badu.
Pēc vairāku gadu laulības dzīves karalis beidzot piekrita ārstu ieteiktajai procedūrai, kas atrisināja viņa neveiksmīgo seksuālo dzīvi. Francijā beidzot dzima troņmantnieki.
Sākumā bērnu dzimšana it nemaz nemainīja Marijas Antuanetes dzīves stilu. Tieši pretēji - troņmantnieka nosmērēto autiņu dzeltenbrūnā krāsa tika pasniegta kā «dofina pārsteigums», iegūstot vājprātīgu popularitāti aristokrātijas vidū. Tajā laikā Francijā bija izplatīta pamatīga parazītu sērga, tāpēc nav brīnums, ka pat auduma krāsu toņiem tika piešķirti ekstravaganti nosaukumi - piemēram, «blusas muguras», «blusas kājiņu» vai «saspiestas blusas» tonis.
Francijas galmu bija apsēdušas ne tikai blusas, bet arī utis. Marijas Antuanetes laikā populāras kļuva iespaidīgas un sarežģītas frizūras - mākslinieciski veidotas parūkas uz milzīgiem karkasiem. Sieviešu frizūras varēja sasniegt pat 70-100 cm augstumu. Šajos mākslinieciskajos parūku torņos mitinājās neskaitāmas utu kolonijas. Neviens īsti nezināja, kā šos parazītus apkarot frizieru šedevros, tāpēc augstdzimušajām dāmām atlika vien kasīties ar smalkiem koka irbulīšiem.
Marijas Antuanetes dzīve bija baumām un skandāliem apvīta. Lai arī pati karaliene domāja, ka ir tautas mīlēta, nelabvēļi nebeidza sacerēt izsmejošus dzejolīšus un dziesmas par viņu un viņas neskaitāmajiem mīļākajiem un mīļākajām, kā arī attēlot karalieni neķītrās ilustrācijās. Marija Antuanete tika vainota Francijas finanšu grūtībās.
Patiesībā viņa tika vainota gandrīz visās Francijas problēmās.
Vēlāk, kļūstot vecākai, karaliene vēlējās mazināt savu ekstravaganci - izvēlējās pieticīgākus tērpus, taču tas nemainīja sabiedrības viedokli par karalienes izšķērdīgo dzīvi.
Viens no būtiskākajiem skandāliem, kas veicināja Francijas monarhijas sagrāvi, bija briljanta kaklarotas krāpšana. Afēristi nolēma izkrāpt 2800 karātu vērtu briljanta kaklarotu no pazīstamiem Parīzes juvelieriem it kā karalienes vārdā, uzdodoties par starpniekiem. Kaklarotas vērtība bija aptuveni 1,5 miljoni livru (aptuveni 100 miljoni ASV dolāru mūsdienu naudas izteiksmē). Starpniecību krāpnieki pamatoja ar karalienes nevēlēšanos tracināt tautu ar publisku tik dārgas rotaslietas iegādi. Patiesībā karalienei nebija it nekāda sakara ar šo krāpšanas gadījumu. Afēristi dārgo kaklarotu nogādāja Londonā, kur tā tika sadalīta atsevišķos dārgakmeņos, lai varētu pārdot bez aizdomām.
Drīzumā krāpšana nāca gaismā, karaliskais pāris bija pamatīgi saniknoti par tik klaju krāpšanu. Afēristus notvēra un nodeva tiesai. Vainīgās personas tika sodītas, tomēr tauta tam neticēja un uzskatīja, ka
karaliene kārtējo reizi grib dzīvot greznu dzīvi uz tautas rēķina.
Šis skandāls vien saniknoja Francijas tautu un izraisīja plašus nemierus, kas noveda pie monarhijas bojāejas - Luijam XVI un Marijai Antuanetei tika izpildīts nāvessods.