Kāpēc latvietēm ir tik grūti atslābināties, baudīt, laiskoties, dejot, elpot un dzīvot? Kas uzliek tos ierobežojumus un apgrūtinājumus, ko nesam uz saviem pleciem, un kas nospiež mūs pie zemes? Kas liek mums nodurt galvu brīžos, kad vajadzētu gluži pretēji - pastiepties garākiem kakliem? Kas liek mums klusēt reizēs, kad balsij būtu ietekmējošs spēks? Kas ļauj mums klusi visu sevī piedzīvot un pārdzīvot, uzskatot, ka neesam pelnījušas vai neko labāku pat nevaram vēlēties?
Latvietēm ir pilna galva ar putekļiem, ko tās sauc par zināšanām. Ir daudz ilūziju, kas sagrūst ar noteiktu regularitāti. Un latviete ceļas no savas vilšanās, nopurinās un dodas tālāk. Ar katru kritiena reizi nocietinot sevi arvien vairāk – audzējot savu stāju, savas bruņas, savu pārliecību un savu spēku. Zināšanas nevis izved no tumsonības ceļa, bet dod neizmērojamu enerģiju ego.
Paštaisnums, gudrība, pārliecība, varenība – tās ir ego rotaļas ar sievietes būtību.
Sieviete bez ego ir sieviete bez bailēm. Bet, tā kā daba sievietes lomai piepulcina dzīves laikā rūpes par pēcnācējiem, tad dzīve bez bailēm nav iespējama. Problēma, ka latviete vairs nenošķir savas lomas un bailes izklāj pār visām dzīves lomām – tādējādi sargājot sevi.
Prieka nav. Baudas nav. Piepildījuma nav. Attiecības ir, bet visa, ko tās dievišķi sevī ietver, – nav. Ir pienākumi. Ir tiesības. Ir uzdevumi. Ir noteikumi. Un ir tukšums. Ir izmisums. Ir bailes. Ir nedrošība. Ir bažas. Ir nepiepildījums. Ir latviete.
Piedzimstot cilvēks iegūst savas karmas nosacījumus šai dzīvei
Viņa piedzimšanu noteiktā vietā nosaka citu dzīvju nopelni un uzdevumi, tāpat kā rezultāti, kas ir vai nav saņemti to dzīvju ietvaros. Piedzimšana nekad nav nejauša.
Karma izvēlas vecākus, dzimtu, valsti, kontinentu un izskatu, lai vislabāk realizētu to karmas daļu, kas paredzēta šai dzīvei.
Tādējādi piedzimšana noteiktā valstī arī nosaka iespēju robežas, ko katrs cilvēks var sasniegt savas dzīves laikā. Jo katrai valstij ir sava karma, kas nosaka iespējas un robežas. Tāpat visam apkārt esošajam ir sava karma. Un tādejādi cilvēka ienākšana šajā dzīvē ir nekavējoties noteikta ne vien konkrētām iespējām, bet arī konkrētiem ierobežojumiem un nosacījumiem.
Piedzimstot Latvijā, valsts karma nosaka apjomu, cik varam finansiāli nopelnīt – katram pēc saviem nopelniem, ja esam uz pareizā ceļa un darām lietas, kur raisās mūsu enerģija. Bet kā realizēties pilnvērtīgi sievietei, esot Latvijā? Izaugsmes pilna dzīve pārspēj ikdienišķo baudu dzīvi?
Mēs izbaudām mirkļus, gluži kā apmierināti apēdot kumosu tukšā vēderā, – tas ātri remdē izsalkumu un neatstāj paliekošu nospiedumu apziņā.
Taču piepildījuma nav, prieka nav, un mēs alkstam baudas mirkļus saķert arvien biežāk. Un gluži nejauši vienā mirklī esam pārēdušies, bet tāpat nelaimīgi. Negausība ir cilvēka dabā. Darot nepareizās lietas vai smeļot savu piepildījumu nepareizā vietā, apziņa paliek izsalkusi un nerimstošais bads, kuru izjust varam mirkļos, kad sabrūk kārtējā ilūzija, – nosmacē un iedzen neticībā, vientulībā, bailēs un skumjās.
Latvietes uzdevums ir iemācīties nevis justies labāk, bet just labāk!
Un salīdzināšana ir viens no iemesliem, kas latvietei neļauj justies labi! Salīdzināšana pamodina godkāri un sacensību. Taču godkāri cilvēkā kūrē ego, kas ir vienīgais, kas mirst katru reizi, kad irst mūsu ķermenis, tāpēc ego neļauj sievietei kļūt pazemīgai, jo baidās, ka tiks skartas ego trauslās nianses. Bet veselīgs ego apvainoties nemāk, tāpēc
latvietei jāmācās nevis aizstāvēt sevi visiem spēkiem, bet jāmācās klausīties, klusēt, dzirdēt, sajust, izprast.
Un tas nemazina ne vērtību, ne cenu – tas ir atbilstoši visuma kārtībai, jo problēma latvietēm ir tā, ka viņas uzņemas par daudz. Esības lielākā dāvana ir justies pateicīgai par visu, kas ir, un sākt meklēt to, kas ļauj augt un kļūt īstai – nevis salīdzinoši labākai, tievākai, blondākai, gudrākai, veiksmīgākai vai iekārojamākai, bet vislabākajai, kāda latviete spēj būt. Būt pašai – tā ir vistīrākā karmas realizācija, kura nav viegla, dzīvojot sabiedrībā ar kairinājumiem, izaicinājumiem, piedāvājumiem un tirgus ekonomiku.
Sievietei jāvelta enerģija sevis iepazīšanai. Savu vēlmju sadzirdēšanai.
Ir jāatmet prāta uzvaras gājiens. Sieviete nav jāsadzird no viņas prāta. Latviete ir jāsadzird no viņas sirds! Un tam nav vajadzīgs ne prāts, ne saprāts. Nesaprātīga sieviete ir viegli saprotama. Dzīvojot ar sirds mīlestību, sieviete sev apkārt veido enerģētisko lauku, kuram cilvēki piesaistās. Jo justies labi vēlas ikviens.
Un latviete, kas izstaro mīlestību, ir ne vien iekārojama un pievilcīga, bet arī laimīga sevī.
Jo nevajag tik daudz, cik daudz mēs alkstam. Bet ļoti vajag to, no kā mēs bēgam – atvērt savu sirdi, ļaut sev just. Spēt baudīt, priecāties, smieties, dejot, elpot un dzīvot!
vēdiskā astroloģe un hennas māksliniece
www.astrologika.lv
www.HennaGuru.lv
