Vairumā gadījumu pāri kopdzīvi sākuši tāpēc, ka bija iemīlējušies, secināts Pārresoru koordinācijas centra pasūtītajā pētījumā par laulību problemātiku Latvijā.
Pētījums: Vairumā gadījumu pāri kopdzīvi sākuši tāpēc, ka iemīlējušies
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Iemīlēšanos kā galveno iemeslu kopdzīves sākšanai minējuši 38% aptaujāto, 9% atzinuši, ka «tā nevilšus sakrita apstākļi», bet 8% atbildējuši, ka partnera apciemojumi ar laiku pārauguši kopdzīvē. Tikmēr 7% atzinuši, ka galvenais iemesls bija tas, ka abu partneru dzīvesvietas bijušas tālu viena no otras, ka tas bijis pilnīgi spontāns lēmums un ka pieteicies bērniņš.
Daļa respondentu norādījuši, ka kopā dzīvot ir finansiāli izdevīgāk, kā arī bijusi vēlme pamēģināt, vai abi var sadzīvot, vai arī otram partnerim bijušas problēmas ar dzīvesvietu.
Piedāvājumu sākt kopdzīvi visbiežāk izteicis vīrietis.
Tikmēr nav vērojamas krasas atšķirības, kam dzīvoklis pieder - vīrietim vai otrai pusei, vai kāda no partneru radiem.
Kopdzīves sākšanas iemesli uzrāda nelielas sakarības ar respondentu kultūras kapitālu - iemīlēšanās biežāk ir iemesls respondentiem ar augstāku izglītību, bērna pieteikšanās, kā arī tas, ka kādam no partneriem bijušas problēmas ar dzīvesvietu, - ar zemāku izglītību un laukiem kā dzīvesvietu, secina pētījuma autori.
Pētījuma laikā no pagājušā gada 17.augusta līdz 17.septembrim aptaujāti iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 64 gadiem. Aptaujāti iedzīvotāji, kuri dzīvo kopā bez laulības reģistrācijas vismaz 12 mēnešus vai kuriem pēdējo piecu gadu laikā bijusi šāda nereģistrēta kopdzīve vismaz 12 mēnešus. Papildus tam tika veikta 18-64 gadus vecu iedzīvotāju aptauja, kas pie minētās mērķgrupas nepieder.
Kopumā ir veiktas 848 intervijas ar mērķgrupas pārstāvjiem un 1132 intervijas ar personām, kas pie mērķgrupas nepieder.
Pētījuma mērķis bija apzināt laulības nereģistrēšanas iemeslus, identificēt ar laulības nereģistrēšanu saistītus riskus ikdienas dzīvē un no tiem izrietošos tiesiskā regulējuma problēmjautājumus, novērtēt to izplatības biežumu un ietekmi uz iedzīvotāju dzīves kvalitāti.