Kārlis un Ruta: Lai labi degtu, ugunij vajadzīga zeme. Tā mēs esam viens otram!

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: No personīgā arhīva

Viņu, Kārļa un Rūtas, attiecības sākās visai maģiskā - Saulgriežu - naktī, un, iespējams, tāpēc, viņus uzlūkojot, šķiet, pati saule starp viņiem dažbrīd rotājas. Vienmēr smaidīgi, mīļi, atklāti un vienkārši - tā viņi savas attiecības jau kopj deviņus gadus, un tās ir arī jau izaugušas līdz divām jaukām atvasēm. Gatavojoties mīlestības svētkiem, kurus mēs aicinām svinēt ik dienu, piedāvājam sirsnīgu sarunu par būšanu kopā, otrās puses kaprīzēm, prasmi nestrīdēties un samīļošanu!

ĪSS DOSJĒ

Viņš: Kārlis, 29, datorgrafiķis, sulas ražotājs, zīmolu menedžeris, tēvs, bloga rakstnieks, sietspiedējs.

Viņa: Ruta, 29, mamma, zīmola «Ulmann» radītāja, sabiedrisko attiecību speciāliste.

Statuss: kopš 2007. gada ir kopā.

Bērni: 2 gabali.

Egoiste: Visām skaistām lietām ir savs sākums – tāpat kā jūsu mīlestībai! Lūdzu, padalieties ar šo stāstu – kur viens otru uzlūkojāt un kas bija tas klikšķis, ka «jā» - tā ir mana otrā pusīte?

Kārlis: Man šķiet, viens otru uzlūkojām Rīgā - Jāzepa Pīgožņa dzīvoklī. Toreiz es jau kādu laiku bija eksperimentālo arheologu grupā «Senās vides darbnīca», un Ruta tajā brīdī pievienojās šai grupai. Dzīvoklī darbojās grupas ādas šūšanas pulciņš. Tas bija uzlūkošanas moments, kad sāka sprēgāt «jā» klikšķi. Vēlāk jau kopā sadancojāmies Turaidas kalnā, kur tika atzīmēti Saulgrieži ar nakts dančiem. Es laimīgā kārtā tovakar tiku iedalīts Rutas mašīnā «Pežo». Dažas dienas vēlāk, kad Saulgriežus atzīmēja lielāka daļa Latvijas, uzaicināju Rutu pie draugiem svinēt Līgo un Jāņus.

Atceros, šis aicinājums bija ļoti kutelīgs un emocionāli satraucošs. Tad arī bija pirmā kopā pavadītā nakts vienā teltī ar kājām ārā. Pēc tam jau bijām kopā vairāk nekā 51%.
Foto: no personīgā arhīva

Ruta: Tas notika, man ieinteresējoties par eksperimentālo arheoloģiju un iespēju pievienoties «Senās vides darbnīcai», kur Kārlis jau darbojās, un pārējie notikumi un pasākumi bija organiska notikumu virkne un attiecību sākums...

Egoiste: Kas ir tās lietas, kas notur jūsu mīlestību tik stipru, kāda tā ir, un… kas ir tās attiecību šķautnes, kas liek tai no jauna uzdzirksteļot?

Kārlis: Kā mana kolēģe, kas studē astroloģiju, teica, mūsu horoskopa zīmes. Es - lauva (uguns), Ruta - Vērsis (zeme). Lai labi degtu uguns, vajadzīga zeme. Tā viens otru papildinām. Katrā ziņā arī mūsu personības izpaužas līdzīgi. Es esmu ar degsmi, ugunīgs, pārgalvīgs, dedzīgs, bet Ruta ir mierīgāka, nosvērtāka, sazemētāka.

Tas ir kā pluss un mīnuss - noturam viens otru līdzsvarā.

Ruta: Pilnīgi piekrītu Kārlim, ir daudzas lietas un domas, vīzijas, uzskati, kuras mums ir nevis līdzīgas, bet pilnīgi vienādas un vienā laikā, un tad ir otra daļa, kur mūsu priekšstati un viedokļi ir pilnībā atšķirīgi, un šis rada to harmoniju, spēju saprasties un pielāgoties.

Egoiste: Kā jūs risināt strīda situācijas, kāda ir jūsu atklātā metode, kā rast kompromisu un neuzmest ilgi lūpu?

Kārlis: Kliegšana ļoti labi palīdz. Trauku arī agrāk kļuva mazāk. Tagad gan traukus vairāk retina mūsu bērni. Bet pēc tam, kad vētra norimusi, - izrunāšanās. Pašā sākumā sev abiem nosolījāmies - tiklīdz kas, tā sakām, ja kaut kas nepatīk, patīk - ir jāsaka. Vienmēr varbūt solījumu nepildām uzreiz, bet

agri vai vēlu - izrunāšanās, lai vai par kādu lietu, liek tai lūpai noņemt pampumu.

Tas arī palīdz saprasties vairāk un arī pasmieties vienam par otru un arī par sevi.

Ruta: Es pēc būtības nemāku ilgi uzmest lūpu. Bet jā, agrāk vai vēlāk runājam un izrunājam vai izstrīdamies, paklusējam, un pēc tam atkal ir labi. Mana mamma man teikusi, ka cilvēki jāpieņem tādi, kādi viņi ir, un to arī cenšos dzīvē īstenot. Kā arī

man ir savs iekšējais likums, ka nevar dusmīgu palaist pa durvīm ārā,

pirms tam vajag vai nu atvainoties, vai vismaz norimties.

Egoiste: Tradīcijas, kopīgie hobiji, iemīļotākās lietas – kas ir šie sīkumi, kas jūs padara par vienu veselu?

Kārlis: Agrāk tā bija būšana eksperimentālajā arheologu grupā. Tagad - ekskursijas. Agrāk gandrīz katru vakaru izvēlējāmies kādu vietu un devāmies ceļā.

Tagad iemīļotās lietas, kas mūs padara par vienu veselu, ir bērni.

Abiem patīk arī braukt no kalna lejā ar dēli. Gan no Latvijas kalniem. Otra lieta, kas mūs rada par vienu veselu, ir līdzīgās vēlmes un idejas. Piemēram, dzīvot laukos, ko ekstrēmā kārtā pagājušajā gadā arī uzsākām. Arī citas vēlmes un idejas ir ļoti līdzīgas, un ļoti būtiski, ka tās nekonfliktē savā starpā. Protams, ir arī domstarpības, taču tas kopīgais skats un virziens, uz kurieni būtu jāiet, ir līdzīgs.

Foto: no personīgā arhīva

Ruta: Mums ir kopīgas intereses par dzīvi un dzīvi kopā! Jā, braukāt apkārt, uzzināt ko jaunu, pagaršot ko jaunu, būt jaunās vietās mums patīk un arī gūt jaunu pieredzi kopā. Jā, mūs interesē izkustēšanās prieki. Mums ir daudz kopīgu interešu, bet, kopš ir bērni, sanāk mazāk darīt kopā nekā agrāk, bet tie dzinuļi un intereses ir līdzīgas.

Patīk vasarā ar kafiju un cepumiem pasēdēt uz slieksnīša, staigāt pa ābeļdārzu.

Mums ir arī kopīgas vīzijas par dzīvi nākotnē, un tas ir ļoti svarīgi, manuprāt!

Egoiste: Ko esat mācījušies viens no otra?

Kārlis: Eksistēt. Priecāties, bēdāties, dusmoties, pasmieties un lūkoties uz visu plašāk, vienkāršāk, drošāk.

Ruta: No Kārļa esmu mācījusies un turpinu mācīties - atvērtību pasaulei, precizitāti, profesionalitāti, drošsirdību, vienkāršību un nesamākslotību un, jā, visu tvert vēl vieglāk un ar humoru.

Egoiste: Un tagad atklāti - kādas ir tās otras puses kaprīzes, kuras dažreiz nokaitina, bet bieži pēc tam liek arī pasmaidīt? Tīri sadzīviski sīkumi…

Kārlis: Mani kaitina Rutas slinkums, kur es mēdzu būt sīkumains.

Trīsdesmit gados kļūst skaidrs, ka bļoda pēc griķiem jānoskalo uzreiz, citādi iekalst.

Un, kad tas netiek darīts arī pēc rīsiem, kartupeļiem vai biezzupas, tad tas kaitina... Un tas liek arī pasmaidīt. Otrs: tiekšanās pēc glamūra - sākumā tas var nokaitināt, bet pēc tam par to varam arī pasmieties.

Ruta: Vienkāršu lietu skaidrošana 10 minūtes. Dažreiz pārāk ciešā draudzība ar datoru...

Foto: no personīgā arhīva

Egoiste: Ko jums katram nozīmē mīlēt?

Kārlis: Kustēties un dzīties. Ja kāmītis dzen dzirnavas - tad tā ir mīlestība, ja kāmim tās dzirnavas sprūst, lūst vai negribas tās griezt, mīlestība arī beidzas. Ja tas dravnieks vairs nevēlas sviest medu, - nekāda mīlēšana nesanāk, bet,

ja tomēr medus kārojas un esi gatavs līst augšā, labi zinot, ka no bitēm var atrauties, - tā ir mīlestība, kas liek dzīties un pīties.

Ruta: Es patiesībā nezinu. «Mīlēt» ir līdzīga nozīme vārdam «eksistēt», un, ja kāds man teiks, ka viņš nemīl, tad es tam neticu, jo mīlestībai ir miljoniem veidu un paveidu! Mīlēt - ir pārāks spēks par jebkuru citu!

Egoiste: Kā jums šķiet, Dievs ir radījis mīlestību, lai…?

Kārlis: ...lai viņam un mums būtu jautrāk.

Viena vesela sadalīšana divos gabalos - labs teātris var sākties.

Lai gan viena cilvēka izrādi ar Daudziņu «Vectēvs» trīs stundas bija tiešām aizraujoši skatīties, bet skatīties uz vienu un to pašu vairākus tūkstošus gadu būtu jau garlaicīgi. Tā radīta arī, lai mācītos būt dzīvi. Protams, arī mums mīlestība ir lielisks teātris. Grūti pat iztēloties kādu filmu bez mīlestības iepīšanas. «Fight Club», «Matrix», «Lego Movie», «Django», «Mākoņains, gaidāms kotlešu lietus». Mīlestība ir pamats labam sižetam. Neatkarīgi, vai tā būtu mākslas filma vai personīgā dzīve.

Ruta: Piekrītu Kārlim, iespējams, lai pašam Dievam būtu jautrāk!

Egoiste: Tās lietas, īpašības un sajūtas, kuras dievini savā otrajā pusītē?

Kārlis: Pašpārliecinātība, stingrība, nosvērtība.

Un, protams, krūtis, gari mati un kailais ķermenis, kas radīts, lai vienotos kopā ar tavu ķermeni.

Ruta: Godīgums, mērķtiecība un loģiskais vīrieša prāts kopā ar rokām!

Foto: no personīgā arhīva

Egoiste: Ko jūs novēlat viens otram un arī tiem, kas šo lasa?

Kārlis: Ko tu vēl gaidi? Ziemassvētkus? Piedzimšana beigsies ar nāvi. Visam ir sākums, un visam ir gals. Bet tas nenozīmē skumšanu vai depresiju. Tas nozīmē apzināšanos, lai izmantotu šo brīdi! Minūti, dienu, sekundi, gadu. Kad vēl jums būs iespēja pateikt: «sveika vai sveiks...», noskūpstīt, parunāties, mīlēties.

Tāpēc - kārtīgi sevi sapliķējiet, ievelciet 10 reizes dziļi elpu ar mēli, saliktu trubiņā, sapuriniet sevi un dodieties drosmīgi mīlēt.

Skumstiet, priecājieties, dusmojieties un sviniet - izmantojiet visu jums doto emociju gammu!

Ruta: Novēlu izbaudīt savu dzīvi!

Egoiste: Uzzīmējiet mīlestību!

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu