Palielinoties laulāto izglītības līmeņu starpībai, palielinās iespēja, ka laulātie šķirs laulību. Turklāt personai ar pamatizglītību vai zemāku ir lielāka iespēja izšķirties neatkarīgi no tā, kāda izglītība ir viņa laulātajam, secināts Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) pētnieku īstenotajā pētījumā par 2001. gadā laulāto pāru demogrāfisko un sociālo rādītāju izmaiņām pēdējo 15 gadu laikā, kā arī dažādu faktoru ietekmi uz laulības šķiršanu.
CSP pētnieki Latvijas Universitātes 74. konferencē prezentēja pētījumu par 2001. gadā laulāto pāru demogrāfisko un sociālo rādītāju izmaiņām 15 gadu laikā.
2001. gadā vidējais vīrieša vecums laulību brīdī bija 31 gads, sievietes - 28,5 gadi. Vidēji vīrietis bija 2,5 gadus vecāks nekā sieviete. CSP pētnieki secinājuši, ka palielinoties laulāto vidējam vecumam laulību brīdī, samazinās šķiršanās iespēja, taču vecuma starpība neietekmē šķiršanās iespēju.
2001. gadā Latvijā noslēdza 9256 laulības, 72% personu laulību slēdza pirmo, bet 24% - otro reizi. Pētījumā pētīti 9212 pāri, izslēdzot 42 pārus - ārvalstniekus. No 9212 pāriem 2016. gada 1. janvārī 60,4% joprojām bija precējušies, 32,6% - šķīrušies, bet 7% laulību beigušās, jo kāds no laulātajiem miris. No visiem 2001. gadā laulātajiem pāriem 25,8% pāru šobrīd nav bērnu, 34,6% ir viens kopīgs bērns, 30,1% pāru - divi bērni, 8,0% - trīs bērni un 1,5% - 4 vai vairāk bērni. Šajos rādītājos nav iekļauti viena laulātā bērni.
No visiem 2001. gadā laulātajiem pāriem 10,2% bija kopīgi bērni jau noslēdzot laulību.
23,4% pāru savu pirmo bērnu sagaidīja 2001. gadā, kad laulājās, savukārt 21,0% pāru pirmo bērnu sagaidīja nākamajā - 2002. gadā. Otrie bērni visbiežāk piedzima 3 - 7 gadus pēc laulībām, bet trešie bērni visbiežāk piedzima 8 - 12 gadus pēc laulībām.
Biežāk šķirtas laulības 4 - 7 gadus pēc to noslēgšanas (katru gadu izšķīrās 2,7 - 3,7 % pāru).
Šķirto laulību skaita pieaugums, kuru ilgums bija 10 - 11 gadi, sakrīt ar laiku, kad laulības sāka šķirt pie notāriem.
2016. gada sākumā no visiem pāriem, kuri noslēdza laulību 2001. gadā un joprojām ir precējušies, 93,8% dzīvo Latvijā, 73,5% - tajā pašā reģionā, 63,7% - tajā pašā novadā vai republikas nozīmes pilsētā, kur 2001. gadā. Atbilstoši starptautiski pieņemtai praksei pāra dzīvesvietu, ja tā abiem atšķiras, nosaka pēc vīrieša dzīvesvietas. Pētījumā secināts, ka pāri bez bērniem vai ar vienu bērnu biežāk dzīvo Rīgā vai republikas nozīmes pilsētā, bet pāri ar diviem vai vairāk bērniem - mazpilsētā vai laukos.
Analizējot 2001. gadā laulāto izglītību, izmantoti 2011. gada tautas skaitīšanas dati par laulāto izglītību (10 gadus pēc laulībām). No visiem pāriem 40,0% sievietei ir augstāka izglītība nekā vīrietim, 38,5% abiem laulātajiem ir vienāda izglītība, bet 21,4% - vīram ir augstāka izglītība.
Mazāk izglītots vīrietis ir lielāks «drauds» laulībai (iespēja palikt kopā 43%) nekā mazāk izglītota sieviete (iespēja palikt kopā - 48,6%).
Tomēr abos gadījumos, palielinoties izglītības līmeņu starpībai, palielinās iespēja izšķirties.
Analizējot 2001. gadā noslēgtās laulības, CSP pētnieki prognozē, ka pieskaitot 32,6% pāru, kuri līdz 2016. gada 1. janvārim jau ir šķīrušies, no visiem 2001. gadā laulātajiem pāriem dzīves laikā izšķirsies 47% pāru. Savukārt 53% paliks juridiski laulāti līdz mūža beigām.
Līdz 1991. gadam Latvijā bija liels noslēgto un šķirto laulību skaits. 1991. - 1996. gadā līdz ar Latvijas neatkarības atgūšanu vērojama paradumu maiņa - strauji samazinās laulību skaits un salīdzinoši lēnāk sarūk šķiršanās gadījumu skaits (samazinās arī relatīvie rādītāji). Sākot ar 1996. gadu Latvijā bija mazāks, bet stabils noslēgto un šķirto laulību skaits katru gadu. Laulību skaits atkal būtiski pieaug 2007. un 2008. gadā, kas saistīts ar ekonomiskās situācijas uzlabojumu valstī. Savukārt 2011. gadā līdz ar atvieglotu laulības šķiršanas procedūru un iespēju šķirt laulību pie notāra, šķirto laulību skaits pieauga.
Pētījums par pāriem, kuri noslēguši laulību Latvijā 2001. gadā, prezentēts Latvijas Universitātes 74. konferences sekcijas sēdē «Depopulācijas riski un izaicinājumi». Pētījuma mērķis ir sniegt laulāto pāru raksturojumu (bērnu skaits, izglītība, vecums laulājoties, pāru šķiršanās risks), kā arī noskaidrot, kādi faktori ietekmē laulības šķiršanu atkarībā no iedzīvotāju izglītības un vecuma. Iegūtie rezultāti sniegs iespēju prognozēt šķirto laulību skaitu turpmākajos gados un pētīt ģimeņu iekšējās un ārējās migrācijas procesus. Kā pētījuma bāzes periods izvēlēts 2001. gads, kad administratīvajos reģistros pieejama senākā laulāto statistika, kurai var arī kvalitatīvi pievienot jaunākos datus.
