RUS
Tavs pārlūks ir novecojis, lūdzu atjauno to..
Sīkdatnes (cookies) mums sniedz iespēju uzlabot jūsu kā lietotāja ērtibas. Turpinot izmantot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. VAIRĀK >

Kas mūsdienās ir ģimene?

TVNET 4
  • Raksts
  • Video
Foto: panth

Rīgas Stradiņa universitātes docents un antropologs Klāvs Sedlenieks aktualizē diskusiju par to, kas mūsdienās ir ģimene, uzsverot, ka tā var būt ļoti dažāda un nav vienas «pareizās» vai «nepareizās» ģimenes formas vai tml. Turklāt būtu neapdomīgi dzīvot 21. gadsimtā un gaidīt, ka ģimene būs tāda pati, kāda bija raksturīga, piemēram, 19. gadsimtā.

Ģimene ir kultūras elements, kas raksturīgs visām cilvēku sabiedrībām. Ģimenes var būt lielas vai mazas, taču tās mūsdienās ir ļoti atšķirīgas un dažādas. «Respektīvi, būtu ārkārtīgi grūti pateikt, ka ir kaut kāda viena ģimenes forma un noteiktas lomas, kas šajā ģimenē ir īstās, jo tur ir ārkārtīgi lielas dažādības,» stāsta RSU docents Klāvs Sedlenieks.

«Iespējams, ka

visizplatītākā ģimenes forma ir tā sauktā nukleārā ģimene,

respektīvi, divi pieauguši vecāki un viens vai vairāki nepieauguši jauni cilvēki. Tie var būt viņu un var arī nebūt viņu bērni. Tas, cik ilgi un kādā kompozīcijā šī ģimene kopā turas, arī var būt dažādi.»

Taču ir lietas, kas raksturo visas ģimenes. Piemēram, ģimenei ir saistība ar radniecību, un šī radniecība var būt vai nu asinsradniecība, vai ieprecētā radniecība.

«Varam skatīties uz ģimeni no ārpuses vai cilvēku pašu pieredzes. Mēs parasti sakām, ka ģimene ir kaut kas tāds, kas veido kopīgu mājsaimniecību, bet ne visos gadījumos. Piemēram, ja tēvs un māte nedzīvo kopā, bērniem tēvs un māte joprojām saglabā ģimenes statusu. Kad bērnam jautā, kas ir tava ģimene, tad viņš droši vien nosauks tēvu un māti neatkarīgi no tā, vai viņi dzīvo kopā vai ne. Šajā ziņā arī Latvijas ģimeņu dažādība un tas, ko dažādi cilvēki nosauktu, ja viņiem jautātu, kas ir ģimene, var variēt diezgan plašā spektrā. Tur, protams, būs tas, ko es saucu par nukleāro ģimeni, bet ģimene var būt ļoti dažāda. Var būt viens vecāks ar vienu vai vairākiem bērniem. Tikpat labi tās var būt arī vairākas paaudzes vai vairākas viena dzimuma paaudzes - vecmāmiņa, meita un mazmeita vai vectētiņš, dēls un mazdēls, vai cita kombinācija un šīs kombinācijas dažādas variācijas. Un tās visas ir ģimenes!» uzsver antropologs.

«Ir jāsaprot, ka ģimenes forma lielā mērā ir atkarīga no dažādiem citiem kultūras apstākļiem.»

Nevar cerēt, ka ģimene tāpat kā jebkurš cits kultūras elements, mainoties visam citam, saglabāsies nemainīga.

«Mūsdienu diskusijā par ģimeni un tās pareizajām un it kā nepareizajām formām bieži vien izskan, ka mums vajadzētu dzīvot 21. gadsimta dzīvi, bet ģimenei būtu jābūt tādai, kāda tā bija 19. gadsimtā. Bet tas nav iespējams, jo iemesli, kāpēc cilvēki dzīvo kopā vienā vai otrā formātā, ir atkarīgi no daudzām un dažādām lietām. Ja ir noteikti ekonomiskie apstākļi, ģimenes veido apvienības - izveidojas paplašinātā ģimene, kur dzīvo vairākas paaudzes kopā, jo tā ir vieglāk izdzīvot un tam ir ekonomiskais pamatojums. Citā situācijā, kas, starp citu, ir mūsdienu globalizētajā pasaulē, kur pastāv brīvais tirgus, kur liels uzsvars ir uz cilvēka brīvu pārvietošanos, uz viņa karjeru dažādās vietās, nevis atrašanos un darbu visu laiku vienā un tajā pašā vietā, rodas nepieciešamība pārvietoties, un ar to ir saistīts uzskats un nepieciešamība, ka arī ģimenes ir daudz elastīgākas, nekā tas bija pasaulē, kura bija daudz mazāk mobila,» secina Klāvs Sedlenieks.

Rīgas Stradiņa universitāte
4 Komentāri