Latvijas iedzīvotāju ikdiena kļūst arvien steidzīgāka, tomēr bieži vien mēs paši, ieradumu spēka dzīti, rodam kavēkļus, kas zog mums laiku. 58% iedzīvotāju atzīst, ka viņiem lielāko nelietderīgi pavadītā laika daļu aizņem sērfošana internetā, datorspēles un sociālie tīkli; 33% «laiku nozog» TV skatīšanās, bet 28% - satiksmes sastrēgumi, kas paildzina ceļā uz darbu vai mājām iztērēto laiku.
Savukārt 27% steidzīgo uzskata, ka lielākais laika zaglis ir arī maltītes gatavošanai nepieciešamais laiks. Maltītes gatavošana kā laika zaglis biežāk tiek minēta tieši sieviešu vidū. Maltītes pagatavošana vakariņām vai līdzi ņemšanai uz darbu var būt ļoti laikietilpīgs process, tāpēc arvien vairāk steidzīgie cilvēki izvēlas iegādāties maltītes līdzi ņemšanai. Tās vismaz dažas reizes nedēļā iegādājas teju 30% iedzīvotāju.
Kas traucē efektīvi plānot laiku?
«Vairāk nekā 90% mūsu darbību ir automātiski ieradumi,» stāsta personīgās meistarības treneris, Artūrs Zeltiņš, «tas nozīmē, ka mēs lielāko daļu savas dzīves patiesībā nekontrolējam. Mēs ļaujamies saviem paradumiem - kur domas un rīcība mūs aizved, tur arī esam. Cilvēki saka: «Man trūkst laika!» Tā ir ilūzija, kurā mēs dzīvojam.
Patiesībā laika netrūkst, tas ir vienīgais resurss, kas visiem cilvēkiem ik dienas tiek izsniegts vienādi - 365 dienas gadā, 24 stundas diennaktī, 60 minūtes stundā.
Ja mēs iztērējam vienu stundu laika zagļu aktivitātēm, mums tūlīt tiek iedota nākamā, kas var tikt izmantota lietderīgāk. Laiks ir tāds resurss, kuru mums iedod par brīvu, - kamēr dzīvojam, mums to dod. Cilvēkiem netrūkst laika, bet gan ieradumu, kas ļautu dzīvi organizēt efektīvi. Labā ziņa - tos var uztrenēt!»
Prāts ir mūsu sabiedrotais cīņā ar laika zagļiem
Vispirms ir jāuztrenē savs prāts sadarboties ar tevi, nevis likt šķēršļus. Prāts mums būs sabiedrotais, ja tam liksim darīt to, kas mums vajadzīgs. Piemēram - mēs varam katru dienu, dodoties uz darbu, domāt par to, kā mums nepatīk šie sastrēgumi. Ko tas dod? Sabojātu garastāvokli sev un citiem! Tā vietā labāk sākt domāt - ko tad īsti es gribu? Darbu citā vietā, citā laikā? Dzīvesvietu citā vietā? Varbūt mana vieta ir citur, nevis lielpilsētā? Tie ir lielie jautājumi, kas daudzus baida, tie liek uzņemties atbildību par savu dzīvi.
Tāpēc zemāk minētie padomi vairāk derēs drosmīgajiem.
1. Vispirms sākam ar to, ka saprotam, kas mūsu dzīvē ir patiešām svarīgs un vērtīgs. Kas ir tās vērtības, kas ir vissvarīgākās un dod piepildījuma sajūtu?
2. Noformulējam konkrētus mērķus, kas šīs vērtības realizēs dzīvē.
3. Atveram acis un ausis un sākam pamanīt veidus, kā tos īstenot. Meklējam nevis šķēršļus vai neizdošanās iemeslus, bet piemērus, kā to ir izdarījuši citi un kā to varu izdarīt es.
4. Parasti tikai šeit praktiskie laika plānošanas paņēmieni sāk reāli darboties, jo ir īstā motivācija.
Tā secināts Narvesen sadarbībā ar pētījumu kompāniju SKDS veiktajā aptaujā.
