Nedzīvot «autopilotā» jeb kā praktizēt apzinātību?

Cik daudz mēs palaižam garām ne tikai savas fiziskās rosības un nemiera dēļ, bet tieši tās rosības, kas notiek mūsu galvā, mūsu domās. Cik bieži darām vienu, bet domājam par citu. Esam iemācījušies daudzas lietas darīt automātiski – strādāt, atbildēt uz zvaniem, vadīt automašīnu, gatavot ēdienu, ēst un pat sarunāties.

Mēs esam iemācījušies darboties «autopilotā». No vienas puses – tas palīdz mums ieekonomēt laiku.

Iedomājieties, cik daudz laika prasītu ēšana, ja katru reizi, paņemot rokā karoti vai dakšiņu, uzvestos tā, it kā pirmo reizi tās redzētu un turētu rokās. Tagad jūs ēdat, nedomājot par to, pie tam vienlaicīgi varat lasīt, skatīties televizoru vai atminēt krustvārdu mīklu. Atcerieties laiku, kad sākāt darīt kaut ko jaunu, piemēram, vadīt automašīnu. Kā koncentrējāties, kā centāties visu izdarīt pareizi, kā pievērsāt uzmanību katram sīkumam – jūs par visiem 100% bijāt šajā procesā. Vai brīdī, kad pirmo reizi izbraucāt uz ceļa, varējāt padomāt par kaut ko citu – par to, ko ēdīsiet vakariņās vai kas tai simpātiskajai sievietei mugurā? Pagāja laiks – iemācījāties darīt kaut ko automātiski un vairs nepievēršat šai darbībai tik lielu uzmanību. Jūs varat novirzīt savu uzmanību kaut kam citam. Pēc tam vēl uz kaut ko un vēl uz kaut ko. Maksa par šo «laika ekonomiju» būs paaugstināts stress un ar to saistītās problēmas, nespēja būt šeit un tagad, sajūta, ka laiks pazūd un tā visu laiku trūkst, ka dzīves notikumi paiet tādā ātrumā, ka nespējat tos īsti izbaudīt.

Par laimi, katrā no mums ir mehānisms, kas palīdz dzīvot daudz pilnvērtīgāk, kvalitatīvāk un piesātinātāk un turklāt arī daudz mierīgāk. Tā ir apzinātība. Vieniem cilvēkiem tā ir vairāk attīstīta, citiem mazāk, kādam tā samazinās periodos, kas saistīti ar lielu slodzi vai paaugstinātu stresu.

Galvenais – apzinātību var attīstīt, praktizējot to.

Apzinātība (angļu valodā – mindfulness) – tā ir aktīva, atvērta un bez vērtējuma tagadnē vērsta uzmanība. Apzinātā stāvoklī cilvēks spēj it kā no malas, nevērtējot un nenosodot, vērot savas domas, sajūtas, izjūtas un savu pašreizējo pieredzi.

Pēdējā desmitgadē apzinātība kļuva par ļoti populāru tēmu ne tikai plašsaziņas līdzekļos, bet arī zinātniskajā literatūrā, piemēram, psihoterapijā.

Prakse, kuras saknes ir atrodamas pirms 2600 gadiem attīstītajā budismā, patlaban ir kļuvusi par svarīgu psihoterapijas sastāvdaļu.

Daži apzinātību uzskata par panaceju visām cilvēces problēmām un bēdām. Tas viss notika tāpēc, ka parādījās ļoti daudz pētījumu, kas pierādīja regulāras apzinātības prakses pozitīvo ietekmi uz cilvēka organismu. Apzinātības prakse palīdz mazināt trauksmes un depresijas simptomus, pārvarēt hroniskas sāpes un bezmiegu, uzlabot uzmanības koncentrēšanās spējas un atmiņu, efektivāk tikt galā ar negatīvam domām un emocijām, mazināt impulsīvu uzvedību utt.

Patlaban ir izstrādātas vairākas speciālas programmas, kas palīdz apgūt apzinātības praktizēšanas tehnikas, piemēram apzinātība balstīta kognitīvajā terapijā vai stresa mazināšanas programmā. Bet, lai attīstītu savu apzinātību, ir jāmeditē, tas ir, jāvirza uzmanība uz pašreizējo momentu. Lai sāktu praktizēt apzinātību, nav obligāti jāpiesakās kādā speciālā programmā (kaut tas būtu ļoti labi).

Lūk, daži vienkārši vingrinājumi, kas ļaus jums sākt ikdienā attīstīt savu apzinātību. Neskatoties uz vienkāršību, šie vingrinājumi sniedz ievērojamu pozitīvu efektu. Izmēģiniet un pārliecinieties paši!

Vērojiet savu elpošanu. Viens no vienkāršākajiem paņēmieniem – fokusēt uzmanību uz savu elpošanu; nevis tāpēc, ka elpošanai piemīt kaut kādas mistiskas īpašības, bet tikai tāpēc, ka elpošana mums vienmēr ir «līdzi».

Pāris minūtes pamēģiniet nofokusēt uzmanību uz elpošanu, bet necentieties ietekmēt to – nevajag ieelpot dziļāk vai «pareizāk».

Vienkārši vērojiet, kā elpojat. Šajā laikā galvā nāks dažādas domas, tēli un idejas. Tas ir normāli. Nevajag cīnīties ar tām un dzīt projām, vienkārši atkal fokusējieties uz elpošanu. Atkal un atkal.

Izmantojiet gaidīšanu. Brīžos, kad esat spiests/-a gaidīt – rindā, krustojumā vai ielādējot kādu lapu internetā –, esiet šeit un tagad.

Tā vietā, lai būtu nepacietīgs/-a un vēlētos, lai viss notiktu pēc iespējas ātrāk, uztveriet šo gaidīšanu kā dāvanu.

Lai tās būtu 30 sekundes, 2 minūtes vai pusstunda – izmantojiet iespēju apzināti pievērst uzmanību savai elpošanai un izbaudiet šo brīdi.

Staigājiet. Staigāšanas laikā (tas varētu būt ne tikai speciāli organizētas pastaigas, bet arī nelielas pārvietošanās kājām, piemēram, no mājam līdz automašīnai vai no pieturas līdz darbam) pamēģiniet palēnināt savu ātrumu. Virziet uzmanību uz savu elpošanu. Pēc tam uz kājām – uz to, kā pēdas pieskaras zemei, kādas sajūtas parādās ķermenī un muskuļos, kad kustaties. Pēc tam virziet uzmanību uz to, kas notiek visapkārt.

Aplūkojiet detaļas apkārt jums, it kā redzētu to visu pirmo reizi.

Negroziet galvu, mainiet tikai skatiena virzienu.

Ievērojiet detaļas, sīkumus. Vēl viens neliels vingrinājums būtu katru dienu ievērot

5 nelielas detaļas vai sīkumus, kuriem agrāk maz pievērsāt uzmanību vai nepievērsāt vispār.

Tas varētu kļūt par aizraujošu spēli. Piemēram, šķirbiņa galda virsmā, veikala pārdevējas vārds, skaņa, iekožoties ābolā, durvju roktura temperatūra un rudens rīta smarža. Bet ko šodien pamanījāt jūs?

Apzinātības trenēšana palīdz dzīvi padarīt piepildītāku, košāku un pārdomātāku. Un, kā parāda pētījumi, tas savukārt pozitīvi ietekmē daudzas cilvēka dzīves daļas – no veselības un sasniegumiem darbā līdz attiecību uzlabošanai ģimenē. Tad varbūt ir vērts kaut uz neilgu laiku pārslēgt «autopilota» režīmu uz apzinātas uzmanības režīmu, lai neļautu dzīvei paiet jums garām.