Pretēji uzskatam, ka sievietes jaunībā visbiežāk grūtniecību atliek tā saukto sociālo iemeslu dēļ, ko nosaka karjera vai citi ego apsvērumi, Lielbritānijā veiktais jaunākais zinātniskais pētījums atklāj – sievietes vēlas bērnus, apzinās bioloģiskā pulksteņa nenovēršamību, bet nevar satikt īsto partneri, ar kuru kopā justos droši laist pasaulē bērnu, tādēļ, tuvojoties «riska vecumam», izvēlas sasaldēt savas olšūnas, ticot iespējai satikt īsto vīrieti vēlāk.
Tajā pašā laikā pētījums atklāj bīstamu tendenci – par olšūnu sasaldēšanu sievietes vairumā gadījumu sāk domāt vidēji ap 38 gadu vecumu, kad bioloģiskais šūnu novecošanas process jau rit pilnā sparā, līdz ar to šajā vecumā sasaldētās olšūnas sniedz mazākas garantijas grūtniecībai nākotnē nekā olšūna, kas sasaldēšanai paņemta jaunībā.
Leičesteras Montforta Universitātē (Apvienotā Karaliste) veiktais jaunākais zinātniskais pētījums atklāj, ka sievietes dzīves pilnbriedā izvēlas sasaldēt savas olšūnas, atzīstot, ka līdz šim viņām nav izdevies satikt īsto partneri, ar kuru kopā justos droši laist pasaulē un audzināt bērnu. Tāpēc, apzinoties, ka bioloģiskais pulkstenis tikšķ un, gadiem ejot, dabiskā auglības spēja izsīkst, sievietes izvēlas sasaldēt savas olšūnas, cerot, ka īsto partneri – ar kuru kopā radīt bērnu - tomēr izdosies dzīvē satikt un tikt pie bērniņa vēlāk varēs arī mākslīgās apaugļošanas IVF (in vitro fertilization, apaugļošana laboratorijā) ceļā.
Neviena no pētījuma dalībniecēm nav norādījusi, ka karjeras attīstība varētu būt svarīgāka par mīlestību un bērnu.
«Pēdējos gados ir valdījis uzskats, ka jaunībā sievietes izvēlas grūtniecību atlikt tā saucamo sociālo iemeslu dēļ, īpaši karjeras dēļ, tāpēc Lielbritānijas zinātnieku veiktais pētījums atspēko agrākos pieņēmumus par sievietes apsvērumiem. Tas apliecina, ka bērns ir mīlestības auglis starp diviem cilvēkiem un sievietes vēlas bērnus. Nevar pārmest sievietēm, ka viņas nezina – bērna ieņemšanas iespēja sievietei ar gadiem samazinās un līdz ar to arī olšūna jaunībā un olšūna dzīves pilnbriedā nevar dot vienlīdzīgu iznākumu. Tajā pašā laikā katrai sievietei auglības veselība, kas cieši saistīta gan ar sievietes bioloģisko vecumu, gan vispārējo veselības stāvokli un dzīvesveidu kopumā, ir ļoti individuāla. Manā praksē jaunākajai pacientei ar priekšlaicīgu olnīcu izsīkumu nebija vēl 30 gadu, bet vecākajai mammai, kurai bērniņš dzima ar IVF palīdzību, bija 57 gadi, kas liecina, ka katras sievietes veselība un jo īpaši auglības veselība ir ļoti individuāla, un arī menstruālā cikla esamība pati par sevi vēl nekādas atbildes nesniedz,» stāsta Viktorija Zaļetova, auglības klīnikas «Mama Rīga» reproduktoloģe ar 24 gadu pieredzi, vairāk nekā 20 starptautisku zinātnisko publikāciju reproduktīvās veselības jomā autore, 8000 «krustbērnu» daudzās pasaules valstīs «krustmāte», Eiropas Cilvēka reproduktoloģijas un embrioloģijas asociācijas (ESHRE) biedre.
Pētot situāciju Lielbritānijā, zinātnieki noskaidrojuši: vēl 2001.gadā tikai 29 sievietes vēlējās sasaldēt savas olšūnas sociālu iemeslu dēļ (nesaistīti ar kādu citu slimību, kuras attīstība vai terapija var apdraudēt spēju radīt veselu bērnu), bet 2014.gadā olšūnas sociālu iemeslu dēļ sasaldēt vēlējās jau 816 sievietes. Taču pētījumā atklāts, ka sievietes olšūnas sociālu iemeslu dēļ vēlas sasaldēt pēc 30 gadu vecuma (vidēji 38 gadu vecumā), tas ir, brīdī, kad šūnas jau sākušas bioloģiski novecot, kas savukārt nozīmē samazinātas veiksmīgas grūtniecības iespējas nākotnē.
Lai sievietēm nodrošinātu informācijas pieejamību par auglības saglabāšanu un profilaksi, kā arī partnera neauglības ārstēšanas iespējām, klīnika «Mama Rīga» no 5. līdz 7. novembrim rīko «Auglības dienas» Rīgā un Londonā – ar bezmaksas konsultācijām auglības veselības saglabāšanas jautājumos.
«Auglības dienas» Londonā notiek 5.–6. novembrī izstādes «Fertility show» ietvaros, kompleksā «Olimpia». To ietvaros klīnikas «Mama Rīga» speciālisti sniegs bezmaksas konsultācijas auglības veselības jautājumos (mākslīgā apaugļošana, olšūnu un embriju kriokonservācija jeb sasaldēšana). Bezmaksas konsultācijām Londonā jāpiesakās, rakstot uz epastu info@ivf.lv
Savukārt «Auglības dienās» Rīgā - klīnikā «Mama Rīga» - 7. novembrī būs pieejamas reproduktologa bezmaksas konsultācijas sievietēm, vīriešiem un pāriem.
Kopumā Lielbritānijā kopš 2001.gada olšūnas sasaldējušas 3676 sievietes, bet bērnus dzemdējušas tikai 60 sievietes. (Par situāciju Latvijā – nav datu.) Lielbritānijas datu analīze zinātnieku un mediķu aprindās aizsākusi diskusiju par olšūnu sasaldēšanai ieteicamāko vecumu un sasaldēto olšūnu glabāšanas termiņu, lai tas būtu saprātīgākais risinājums, ņemot vērā, ka, sievietei bioloģiski novecojot, noveco arī viņas olšūnas un viskvalitatīvākās olšūnas ir jaunībā. Šobrīd Latvijas un Lielbritānijas likumdošana nosaka, ka sasaldētas olšūnas drīkst glabāt 10 gadus.
Vēsturiski iespējas cilvēkiem saglabāt spēju radīt pēcnācējus ārpus dabiskā bērna ieņemšanas procesa bija saistītas ar demogrāfiskiem un valstiskiem apsvērumiem. Vīrieša spermas sasaldēšanas aizsākumi sniedzas 19. gadsimta otrajā pusē kā zinātnieku reakcija uz karu: vīram dodoties karā, sievai paliktu viņa dzimumšūnas un līdz ar to iespēja kā atraitnei laist pasaulē abu kopīgo bērnu. Tiesa, pasaulē aktuāli tas kļuva tikai ~150 gadus vēlāk: 20. gadsimta beigās, Persijas līča kara laikā. Savukārt olšūnu sasaldēšana izmantošanai vēlāk strauji attīstījās 20.gadsimta 80. gados, un tā bija cieši saistīta ar iespēju sievietēm radīt bērnu pēc izveseļošanās no onkoloģiskas slimības. Savukārt 21. gadsimta sākumā zinātnieki atklāja iespēju sasaldēt sievietes olnīcu audus, kas pēc laika – pārstādīti atpakaļ – spēj ne tikai risināt pēcnācēja tēmu, bet arī dabiski atjaunot sievietes dabisko hormonālo sistēmu un pašai dabiski palikt stāvoklī. Šis medicīnas virziens starptautiski tiek saukts par oncofertility jeb auglību pēc onkoloģiskas slimības, un pasaulē pēc audu pārstādīšanas dzimuši jau vairāk kā 100 bērnu.
Savukārt olšūnu sasaldēšanas (saglabāšanas) iemesli pēdējo aptuveni 30 gadu laikā ir mainījušies, un sievietes olšūnas sasaldē ne tikai medicīnisku (slimību) iemeslu dēļ, bet arī sociālu iemeslu dēļ – tādēļ, ka vēlēdamies atlikt grūtniecību, vēlas saglabāt iespēju radīt bērnu nākotnē. Ilgu laiku par dominējošo sociālo iemeslu tika uzskatīti sievietes ego apsvērumi – karjera, sadzīviskā labklājība u.tml. Tagad pētījums atklāj, ka olšūnu sasaldēšana sociālu iemeslu dēļ cieši saistīta ar sievietes partnera faktoru. Tas nav nekas neparasts, jo līdz šim jau medicīnā pastāv pāru neauglības diagnoze «sievietes neauglība vīrieša faktora dēļ», kas dzīvē nozīmē vīrieša slimību, kā rezultātā sievietei nevar iestāties grūtniecība.
