Nesen dzeltenajā presē uzvirmojušais skandāls ar aktieri Andri Buli un mīlas trijstūra peripetijām lēnām atšķetinās. Katram ir tiesības uz izteikšanos un savu viedokli - cik tālu lasītāju laid savā skapī meklēt skeletu, ir tava izvēle. Šoreiz savu t.s. grēksūdzi Andris Bulis sniedzis intervijā, kur nebaidās teikt, ka izjūt lielu kaunu savas ģimenes priekšā...
Šīs nedēļas žurnālā «Ieva» vari lasīt garu un izsmeļošu interviju ar aktieri Andri Buli, kurš šo laiku savā dzīvē nodēvē par vērtību pārvērtēšanas laiku. «Man ir bijis svarīgi daudz ko ieraudzīt un atzīties tajā, ko redzu. Man drīz būs 35 gadi, šobrīd jebkura cīņa, kas notiek, ir vien pašam ar sevi.
Man ir bijis jāspēj atzīt savas kļūdas, pārvērtēt savu vērtību skalu, spēt tajā atzīt nepilnības.
Taču es priecājos, ka vērtīgākais, kas man bijis, - mana ģimene - ir saglabājusies,» uzsver Andris Bulis.
Kāpēc tā ar viņu atgadījās - sapīties vairākās attiecībās, Bulis vēl analizē sevī, tomēr ir kāda versija, no kuras viņš pats esot mācījies: «Ja tu gribi egoistiski ko labu primāri sev, tad apkārtējie ar tevi rēķinās. Tas nekas, ka sauc par egoistu! Patiesībā šāds cilvēks ir nevis egoists, bet gan godīgs pret sevi un citiem. Bet, kad tu slēp sevī šo kompleksu un nespēj būt godīgs, tu apmāni vispirms sevi un tad citus. (..)
Tas vien, ka sievai pateicu, lai meklē sev kādu citu, bija uzskatāms piemērs tam, ka es pats ar sevi netieku galā.
Un tad sevi mānīju ar to, ka citai sievietei liekos lielisks....»
Kad runā nonāk pie ģimenes, Bulis nenoliedz, ka kauna sajūta ir milzīga: «Man tagad ir milzīgs kauns pret savu ģimeni. Visas tās vērtības, ko viņi desmit gadu laikā bija devuši, - uzticību, ticību, gaidīšanu, pieņemšanu, sadzīvošanu - es biju uztvēris ne tikai kā pašsaprotamu, bet uzskatīju, ka viņiem visu laiku man jāpielāgojas. Un to visu, kas man bija dots, kādā brīdī, kad noticēju ilūzijai, biju gatavs iemainīt pret ko ļoti zemu un seklu...»
Protams, paliek jautājums, kāpēc tad skandāla karstumā Andris necentās sevi attaisnot? «Bija laiks, kad domāju - tagad būs mana kārta pateikt, kāda izskatās taisnība no otras puses.»
Bet sieva mani atturēja, viņa sacīja: ja tu kaut nedaudz vēl cieni sevi un mūs, tad nenolaidies tik zemu. Tad sapratu, kāds spēks ir man blakus...»
Pilnu interviju lasi žurnālā «Ieva».
