Ja sieviete tiek krāpta vai pati krāpj, tad tā ir viņas pašas atbildība, uzskata Ahmeds Roberts Klimovičs, režisors, producents, publicists un Latvijas Islāma kultūras centra sabiedrisko sakaru nodaļas vadītājs, kurš raidījumā «Starp mums runājot» paudis savu viedokli par sievietes un vīrieša savstarpējām attiecībām un to, ka sievietes mīlestība ir galvenais, lai attiecības izdotos.
Klimovičs: Ja vīrs krāpj sievu - tā ir viņas vaina (2)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Jebkurā gadījumā tā ir primāri sievietes atbildība, abos šajos gadījumos,» savu viedokli par to, ka sieviete var krāpt vai tikt krāpta, pauž Roberts Klimovičs.
«Ir vīrieši, kuriem ir vēlme atstāt vairāk pēcnācēju. Tas ir iekodēts ģenētiski, tāpat kā dzīvnieku pasaulē. Tēviņiem ir vairāk pēcnācēju un vairākas mātītes. Tā daba ir mūsos. Vīrieši sievietē meklē mīlestību. Sekss ir kā kanāls šai mīlestībai, ko varam saņemt un varam nesaņemt, jo sekss var būt arī bez mīlestības.»
Klimovičs ir pārliecināts, ka mīlestībai un iekārei nav nekā kopīga, tās ir dažādas lietas.
«Ja sieviete spēj seksuāli apmierināt savu vīru un spēj viņu mīlēt tik daudz, cik viņam vajag, tad vīrietis nekad un nevienu citu sievieti nemeklēs,» viņš atklāj.
Tomēr ne tikai vīrieši mēdz spert sānsoļus, šādas izvēles izdara arī sievietes, kuras meklē citus, spēcīgākus vīriešus.
«Sievietes ego ir daudz augstāks nekā vīrieša ego. Tas visu laiku tiek barots, bet viņu nekad nevar pabarot. Sieviete dabā meklē stiprāko vīrieti, savu vīru visu laiku pārbaudot. Ja vīrieti nevar paņemt cieši, tad viņa saprot, ka viņš nav stiprs. Viņš ir zem tupeles. Viņai vajag stiprāku. Tā ir daba. Viņa pati to neizdomā, tā ir dzemde, kas to dara,» saka Klimovičs.
Savukārt vīrietis ir tas, kas atspoguļo sievieti: «Viņš vienmēr mīlēs sievieti, ja sieviete mīlēs viņu. Tas ir kā spogulis. Mīlestības enerģija primāri ir sievišķā, vīriešiem pašiem tās nav. Kad esam maziņi, mums tā nāk no mammas, bet, tiklīdz ir balss lūzums, tā vairs nav, mēs sākam meklēt sievu, kas to iedos. Ja sieviete mani mīl, es viņu mīlu. Tur nevar būt citādāk.»
Tāpat Klimovičs uzskata, ka sievietei nedrīkst būt brīvības vispār nekādas. Viņai ir jābūt stingriem noteikumiem, bet tie noteikumi sievietei un vīrietim atšķiras.
«Mums nav brīvības, mēs visi esam no kaut kā atkarīgi,» saka Roberts, kurš uzskata, ka brīvība ir abstrakts jēdziens.
«Sievietes ir uzdevums kalpot vīram kā sievai, bet vīrietim - kalpot sievietei kā vīram. Sievietei ir jāpārtrauc strādāt ārpus mājas. Viņa nespēj vīru mīlēt, ja viņa kalpo katru dienu vairākiem vīriešiem, kas viņai maksā. Ar visiem viņa krāpj savu vīru!»