Sešu bērnu māmiņa, aktrise Aurēlija Anužīte ir pierādījums tam, ka enerģija vairojas, to ieguldot. Arī spēks palielinās, to liekot lietā. Un mīlestības kļūst vēl vairāk, kad ir tik daudz mazu sirsniņu, kam to dāvāt. Par visu vairāk intervijā šā mēneša žurnālā «Una».
Aurēlijas ģimeni veido vīrs Andris Lauciņš un bērni Mikus (23 gadi), Agate (11 gadu), Jāzeps (5 gadi), Marija (3 gadi) un astoņus mēnešus vecie dvīņi Alberts un Teodors.
Uz jautājumu, kāpēc Aurēlija atturas no intervijām, viņa atbild: «Apzināti izvairos. [..] Vienmēr intervijas esmu uztvērusi kā darba daļu un pienākumu, lai popularizētu izrādi vai filmu, kurā piedalos.
Man pašai popularitāte absolūti nav vajadzīga.
Ja nekur nespēlēju, tad atbildu — piedodiet, mana profesija, nevis privātā dzīve ir publiska, un man par savu privāto dzīvi nav vajadzības runāt.»
Aktrise nenoliedz, ka ar kuplo bērnu pulciņu ir mainījusies arī viņas dzīves uztvere. «Tikai tad, kad nonācu līdz tam, ka man vairs nevajag daudz sava personīgā laika, es to ieguvu — ar bērnu uz rokām darot darbus, sapratu, ka neesmu sevi pazaudējusi. Kad Marija bija vēl zīdainītis, es arī teicu — man vajag laiku sev, iespēju pabūt vienai. Tagad, kad man ir dvīņi, šādu domu tikpat kā nav. Kādu rītu stāvēju vannasistabā pie spoguļa, vienā rokā bija viens no dvīņiem, otrs vēl nečīkstēja, tāpēc atradās gultiņā, un
es biju tik laimīga, jo man bija brīva viena roka, lai varētu uzkrāsot skropstas.»
Interesanti, ka Aurēlija arī nenoliedz, ka tieši bērni ir viņu mainījuši un šoreiz runa iet par pēdējiem - dvīņiem! «Noteikti, turklāt nevis bērni, bet tieši dvīņi. Jo ne jau bērnu skaits tevi maina, bet gan sarežģītības pakāpe.
Man varētu būt septiņi bērni, bet es, iespējams, nemainītos.
Atceros, kad piedzima Marija, es daudz čīkstēju. Viņa piedzima priekšlaikus, tas bija milzīgs pārdzīvojums, ārkārtīgi liels nogurums. Mēs pusotru mēnesi pavadījām Bērnu slimnīcā, un Marija izķepurojās, jo viņai bija vislabākie ārsti, par viņu Dievu lūdza nenormāls cilvēku daudzums. Pēc tam vēl ilgi likās, ka grūtāk vairs nevar būt. Ja ar iepriekšējiem bērniem varēju lidot ar lidmašīnu, braukt pie stūres, ar Mariju tas nebija iespējams. Bet, kad piedzima dvīņi, viss, kas bijis iepriekš, likās kā pupu mizas, tik viegls un gaišs. (Smejas.)»
Ko bērni ir mainījuši Aurēlijā? «Esmu kļuvusi pacietīgāka, labāka, strādīgāka, smaidīgāka, ātrāka. Vairs nebaidos no saviem secinājumiem, bet tas nācis arī ar gadiem un pieredzi. Ja agrāk man šķita, ka citi noteikti zina labāk par mani, tagad tā nedomāju. Bērni un gadi man iemācījuši arī nepārdzīvot to, ka netikšu saprasta.»
Pilnu interviju lasi šā mēneša žurnālā «Una»!
