Vienus no spēcīgākajiem un sāpīgākajiem pārdzīvojumiem rada nodevība - ģimenes, drauga, mīļotā... Ticība šim cilvēkam ir iedragāta, un tevi pārņem bezpalīdzības sajūta, kad šķiet - nekad un nevienam vairs nevarēsi uzticēties. Vai tiešām nevarēsi?
Mani nodeva! Kad jāmācās uzticēties no jauna...
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Žurnāls «Ievas Veselība» sniedz konsultatīvu rakstu par šo tēmu.
Uzticība ir atslēgas vārds veselīgām attiecībām. Ja tu uzticies, tātad attiecībās jūties droši, pārliecināta par sevi un otru cilvēku, un nav svarīgi, vai tas otrs ir draudzene, vīrs, māsīca vai kolēģis.
Mūsos jau mīt iedzimta vajadzība pēc cilvēkiem, kuriem var uzticēties, lai zinātu, ka otrs pret mums ir patiess gan fiziski, gan emocionāli.
Tu esi piekrāpta, un uzticība ir iedragāta. Kas notiek tālāk, atkarīgs no ļoti daudziem faktoriem un katrā situācijā - citiem. Ņemsim atkal par piemēru partnerattiecības... Ja iepriekš starp jums palikušas neizrunātas lietas, kas saistītas ar tavām izjūtām un vēlmēm, tu jau iepriekš attiecībās, vismaz neapzinātā līmenī, esi bijusi neapmierināta. Tāpēc jebkāda veida piekrāpšana - lielāka vai mazāka - izaicina tevi noslēgties sevī un izjust aizvainojumu. Citādi ir, ja abi saprotat, ka gribat būt kopā, un tu vēlies otru cilvēku neatkarīgi no visa - zini, ka spēsi atkal uzticēties, esi gatava piedot, izrunāt saasinājumus un ieguldīt spēku attiecībās, lai būtu kopā. Der atcerēties, ka šis pēdējais modelis nav jāuzspiež, piemēram, tikai tāpēc, ka attiecībās ir bērni. Ir aplami domāt, ka bērnu dēļ jādzīvo kopā ar otru, jo «bērnam vajadzīgi abi vecāki». Nē, bērnam vajadzīgi laimīgi vecāki, kas ir apmierināti ar savu dzīvi un ir priecīgi.
Svarīgāks ir jautājums - vai spēj otram piedot viņa pārinodarījumu un, ar viņu kopā esot, joprojām jūties droši un patīkami?
Vai šis cilvēks, kas tevi sāpinājis, ir labākais, kas ar tevi noticis, un labākais, ko tu varētu vēlēties?
Ja jūties tā, tad attiecības ir iespējamas un sniegt otru iespēju var izrādīties liktenīgi. Bet, ja pieņem otru atpakaļ greizsirdības dēļ vai tāpēc, ka baidies būt viena, sāksi izjust diskomfortu, jutīsies nelaimīga un attiecības agrāk vai vēlāk sairs. Aizvainojums un otra zāģēšana būs jūsu galvenais komunikācijas veids.
Ir notikusi krāpšana, un nav vairs cita sarunu temata, ko apspriest.
Iemesls, kas liek šķietami piedot un censties saglabāt uzticēšanos, ir bieži vien pat neapzinātas bailes no tā, kas notiks, kad paliksi viena un - ja nu vairs nebūs neviena cita.Taču reizēm šīs bailes rada pavisam citu reakciju - pieminētās zāģēšanas vietā tu noslēdzies no apkārtējiem un paliec viena. Un tad tu dusmojies - uz to, kurš tevi piekrāpa, un uz sevi par to, ka tiki nodota un ka neesi gana laba.
Sākas sevis vainošana.
Norobežošanās pamatā bieži vien ir bezspēcīgas dusmas, kas tiek paustas pret sevi. Brīdis, kad esam piekrāpti un sāpināti, ir zaudējums, kas izraisa vienu no dzīves krīzēm.
ATZIŅA, kas jāpatur prātā
Ja izvēlies nepiedot pārinodarījumu, jo saproti, ka tava uzticība zaudēta, tev nav par to jājūtas vainīgai. Tu esi rīkojusies tā, kā jutīsies labāk.
Ir tikai normāli, ka, vienreiz apdedzinājusies, vari justies nedroša.
Vairāk lasi žurnālā «Ievas Veselība».