«Katrā laimē ir kāda nelaime, un katrā nelaimē ir arī laime,» intervijā žurnālā «Ieva» saka Elita. Visa viņas dzīve bijusi kā zebras mugura, kurā baltās svītras mijas ar melnajām. Bet Elita nesūdzas. «[..] pēc laika tu samierinies ar to, kas noticis, un vēlāk domā: cik labi, ka mēs vispār ar Jāni reiz satikāmies un, lai gan ne uz ilgu laiku, tomēr bijām kopā.»
Pagājuši ir septiņi gadi, kopš mūziķa Jāņa Groduma vairs nav šajā pasaulē. Māksliniece Elita Patmalniece bija viņa pēdējā sieviete. Kā visu šo laiku klājies Elitai un vai sāpes jau dziedētas? «Protams, tā ir. Vispirms ir lielas sāpes, bet pēc laika tu samierinies ar to, kas noticis, un vēlāk domā: cik labi, ka mēs vispār reiz satikāmies un, lai gan ne uz ilgu laiku, tomēr bijām kopā.
Bet tāpat jau skumjas atnāk, jo bija tik labi, kad man bija Jānis, kad es varēju sajusties kā sieviete.
Atceros, kā viņš šeit dzīvoja, kā es domāju par to, kā viņu iepriecināt, ko garšīgu pagatavot ēst. Jānis bija laimīgs, jo beidzot jutās kā mājās. Dažkārt domāju: tiešām tā vairs nebūs nekad? Laiks mums abiem kopā bija tik īss, bet, no otras puses, tajā ir arī labais. Kad satikāmies, Jānis teica, ka es būšot viņa pēdējā sieviete - tā arī sanāca,» izdevumā «Ieva» intervijā pārdomās dalās māksliniece.
Elita intervija atzīst, ka satikusi Jāni laikā, kad viņš jau nojautis par savu drīzo aiziešanu. «Toreiz Jānis sacīja, ka beidzot vēlas normālu dzīvi, attiecības. Viņš jau bija daudz ko pārvērtējis. Savai mammai viņš bija atzinis, ka vēlētos būt kopā ar sievieti apmēram viņa vecumā. Kad satikāmies,
Jānis teica: esmu laimīgs, ka Dievs man atsūtīja tevi, bet nesaprotu, kāpēc es tev tiku atsūtīts?
Bet man Jānis bija īsts vīrietis. Pa dienu tu dzīvo vienu dzīvi, bet pa nakti esi ar savu cilvēku - tā ir vēl viena cita dzīve, kas tev tiek uzdāvināta. Tas bija skaisti,» atceras Elita.
«Tagad dzīvoju, bet vakaros man nav blakus otra cilvēka, un tā pietrūkst. Dažkārt domāju, cik interesanti tai dzīvē notiek - tu gadiem mīli Līvus, klausies Līvu dziesmas, ej uz viņu koncertiem, visus mūziķus zini, bet pēkšņi vienā dienā uz zināmu cilvēku paskaties kaut kā citādi, un notiek brīnums.
Mīlestība - tas tiešām ir brīnums. Manuprāt, to nevar meklēt internetā iepazīšanās portālos.
Mani dažkārt vīrieši mēdz uzrunāt sociālajos tīklos, bet es uz šīm vēstulēm pat neatbildu. Jānis bija stabils, viņā mita spēcīgs gars. Viņš bija godīgs cilvēks. Nu, varbūt ne pret sievietēm (smejas). Viņš runāja par velnu un Dievu, kas viņā cīnās, bet es teicu: kāds tu velns, tu esi īsts Dieva dēls,» ar siltu sirdi intervijā Elita atceras Jāni.
Vairāk emocionālo interviju lasi šīs nedēļas žurnālā «IEVA»!
