Patriarhāta pasaulē vīrietis ir dievs. Demogrāfijas nelīdzsvarotības pasaulē un patriarhātā vīrietis - dievs ir retums. Respektīvi, katrs vīrietis ir dievs, bet ne katrai sievietei tiek pašai savs, individuālais dievs. Bet katra sieviete vēlas. Nopūtīsimies skumji, sarauksim uzacis un pateiksim slavenus vārdus: «Ak, būtu jel mīļotais blakus.»
Nav pārsteigums, ka vidē, kur viens dzimums tiek padarīts par dievišķu, bet otrā šo dievišķo būtņu dēļ valda ļoti sīva konkurence, ir ārkārtīgi pieprasīti dažādi palīgi – kā uzvarēt cīņā un atkarot sev, ja nevaram iegūt atsevišķu individuālu dievu sev, tad vismaz kādu relikviju savā templī.
Sievietēm palīdz ieiet sievišķā spēka aplī, stāsta, kā panākt, lai viņā iemīlas jebkurš, māca trenēt vagīnas muskuļus un citas mīlas mākslas, lai vīrietim sniegtu neaizmirstamu seksuālu pieredzi, kas atmodinās viņā vēlmi apņemt šo brīnišķīgo būtni ar garo kaklu un spēju sēdēt lotosa pozā par sievu.
Šajā marasma parādē neatpaliek arī dažādi seno tradīciju sludinātāji.
Piemēram, vēdu piekritēji. Vēdiskai sievietei pienākas darīt daudz ko, lai piesaistītu, iedvesmotu un noturētu vīrieti. Vēdiskai sievietei ir vienmēr jābūt jautrai, jāmazgā trauki, lai tie nekad nebūtu netīri, jābūt ar lielisku humora izjūtu, jābūt kautrīgai, ir skaidri jāzina ģimenes dzīves mērķis, jāiedvesmo vīrietis ar savu sievišķību, nav jāprasa nauda vīrietim, nav jālasa viņam morāle, nedrīkst apvainoties, atriebties, turēt ļaunu prātu.
Dejo, dziedi, kaislīgi atdodies, vadi māju un neaizmirsti – tavs dievs, tavs valdnieks un tavas dzīves jēga ir vīrietis! Būtu smieklīgi, ja vien tas nebūtu tik skumji. Te sievietēm jau izsenis mācīts «mīlēt un ciest». Sabiedrībā, kur vēl pirms 70 gadiem vīriešu praktiski nebija, jo viņus sistemātiski iznīcināja visu 20.gs. pirmo pusi, mātes un vecmāmiņas meitenēm jau no mazotnes mācīja turēties pie vīrieša, sakot: «Ja vajag, paciet, bet turies pie vīrieša.»
Bet, lai turētos, vīrietis no sākuma ir jāatrod un jāatkaro pārējām šādām medniecēm. Sīvā cīņā visi līdzekļi ir labi, lietā tiek ņemtas arī vēdas un citas šāda veida dziļās zināšanas. Un pēc tam šīs sievietes nonāk pie manis kabinetā vai arī kļūst aktīvas un pamanāmas dažādos forumos. Precīzāk, pie manis kabinetā nonāk tās sievietes, kuras ir uzvarējušas cīņā par vīrieti, bet ir sākušas saprast, ka kaut kas nav tā kā vajag. Nav tik saulaini un laimīgi, kā solīja vēdiskie guru. Arī 20 mineta tehnikas nestrādā. Negribas šo minetu veikt personai, kas tevi uzskata par kājslauķi.
Tās, kas ir šajos forumos, vēl nepadodas, viņas meklē atbildes uz dažādiem jautājumiem. «Kāpēc viņš man nezvana?» «Mēs redzamies vien stundu reizi pāris nedēļās, viņš saka, ka ir ļoti aizņemts darbā, un šādas attiecības ir jau no paša sākuma, sakiet, vai man ir vērts viņu gaidīt?» «Viņš kliedz uz mani un saka, ka es traucēju viņam domāt, jo man ir slikts raksturs, sakiet, kā man mainīties, lai es neuztrauktu savu vīrieti?» «Ieraugot mani, viņš sāk agresīvi reaģēt un saka, ka nevar mani ciest, turklāt aiz muguras pats interesējas par mani pie kopējiem paziņām, aizstāv mani, sakiet, ko tas nozīmē?»
Šīs sievietes turpina ticēt, ka tikai no viņu pūliņu rezultātiem, izmantojot pareizu, vēdisku, erotisku un maģisku uzvedības modeli, ir atkarīga viņu laime attiecībās. Patiesībā tā nav. Laime attiecībās nevar būt vienpusēja. Tāpat tā nevar būt piespiedu kārtā. Vīrieti nevajag iedvesmot, motivēt, izklaidēt vai noturēt. Tie, kurus vajag, vienkārši nav vīrieši.
Viņi ir neizauguši, izlutināti vai pretēji, mammu nomocīti puisīši.
Normāls, pieaudzis vīrietis pats atrod sev iedvesmu, motīvus un mērķus. Un pats zina, ar kādu sievieti un kāpēc vēlas būt kopā. Tāpat viņš arī pats pieliek pūles, lai sieviete saprastu, ka viņš viņā ir interesēts.
Normālā, simetriskā satuvināšanās procesā piedalās abi. Un vīrietis un sieviete iet viens otram pretī. Nevis viņa dejo, meklē veidus un ceļus, bet viņš tajā laikā iet cauri saviem kontaktiem telefonā, izvēloties, kam šodien piezvanīt – Taņai, Irai vai Larisai. Tā ka, vēdiskās sievietes, sūtiet pie velna jūsu guru un tā vietā, lai trenētu vagīnas muskuļus, labāk uztrenējiet savu pašcieņu. Būt pašpietiekamai nav ne vientulība, ne rupjība. Tas nozīmē būt pieaugušai, būt tādai, kas var apmierināt savas vajadzības un neredz otrā bezgalīgu donoru vai siltu mātišķu krūti. Un tikai pieaugusi sieviete var piesaistīt sev pieaugušu vīrieti un izveidot ar viņu līdzvērtīgas attiecības. Kurās visi nesaprotamie mirkļi tiek atrisināti nevis forumos, bet sarunājoties ar pašu vīrieti. Kļūstiet par vērtību pašas sev, tad jūs spēsiet novērtēt arī citus.
