Datorspēļu provocēta agresija, atkarība no sociālajiem tīkliem īstu cilvēcisko attiecību vietā, bīstami svešinieki interneta vidē, līkas muguras un sabojāta redze – brīžiem šķiet, ka mūsdienu tehnoloģijas nespēj dot neko labu. Vai tiešām?
Viedierīces – vai tās sniedz bērnam arī ko labu?
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
KĀPĒC ĻAUT LIETOT VIEDIERĪCES
Jā, tu izaugi, spēlējoties pagalmā, un par datoru savās mājās nevarēji ne sapņot, bet tavs bērns ir piedzimis laikā, kad, neprotot lietot internetu, darba tirgū neviens nav konkurētspējīgs. Tāpat kā tava bērnība atšķīrās no tavu vecvecāku agrīnās pieredzes, atšķiras tava bērna dzīves pirmie gadi no tavējiem. Mūsdienu tehnoloģiju laikmetā vēlme atturēt bērnu no digitālām iespējām savā ziņā pielīdzināma audzināšanai mucā.
KO LABU TEHNOLOĢIJAS VAR SNIEGT
Lasītprasme. Arvien biežāk dzirdams, ka bērni nevis neprot, bet nevēlas lasīt. Ne skolā uzdoto, ne vecāku piedāvātās grāmatas.
Elīna stāsta: «Mans mazais brālis bija no nelasītājiem, lai gan mamma centās visādi. Vienreiz pavisam nejauši atklāju, ka viņš, mazā brāļa tipiskās ziņkārības mākts, man pār plecu lasa e-pastus. Māka bija rokā! Pēc šā gadījuma diezgan bieži kopā ar viņu pavadīju laiku pie datora, lūdzot izlasīt šo vai to vai pat izliekoties, ka sarakstos ar draugiem, un ļaujot lasīt savas vēstules, tādējādi noturot bērna interesi par apgūstamo.»
Svešvalodas. Zināms, ka bērni valodas apgūst daudz vieglāk nekā pieaugušie. Kāpēc neveicināt šo procesu ar moderno tehnoloģiju palīdzību?
Annas pieredze: «Savam dēlam multfilmas planšetdatorā parādīju diezgan agri. Ļauju skatīties filmiņas gan angliski, gan krieviski, bet rūpīgi atlasot skatāmā materiāla saturu. Šobrīd viņš prot skaitīt, zina krāsas, atpazīst dzīvniekus un zina vairākas dziesmiņas gan abās šajās, gan savā dzimtajā latviešu valodā.»
Krāsu mācība, skaitļi un dzīvnieku pasaule.
Anetes viedoklis «Es īsti neatbalstu ideju iedot bērnam viedierīci un pašai vīlēt nagus pie TV tajā laikā, lai tik būtu miers, tomēr jaunāko bērnu atturēt no tehnoloģijām neizdodas, jo tās lietojam gan paši ar vīru, gan vecākā meita. Esmu lejuplādējusi dažas attīstošas spēles un mazliet tās uzlabojusi, piemēram, ja mazais skatās video par transporta līdzekļiem un mēģina atkārtot to nosaukumus, es lieku viņam no rotaļlietu kastes izvilkt līdzīgu modelīti, piemēram, sameklēt lidmašīnu starp vieglajiem, kravas auto un kuģiem. Tāpat pārrunājam, kādas skaņas tā izdod, kādā krāsā ir, saskaitām, cik lidmašīnas atrodamas starp viņa rotaļlietām. Šādi apvienojam lietderīgo ar patīkamo, kā arī kopā pavadām laiku.»
KĀ PAREIZI IEKĻAUT TEHNOLOĢIJAS BĒRNA IKDIENĀ
Noteikti nevajadzētu bērnam tās lietot pirms miega – tās radīs pārāk daudz iespaidu un uzbudinās nervu sistēmu, tādējādi traucējot vēlāk mierīgi iemigt un kārtīgi izgulēties.
Tāpat nevajadzētu apvienot citus darbus ar iekārtu lietošanu, piemēram, ēst, spēlējot spēlītes.
Laba doma varētu būt kavēt laiku virtuālajā pasaulē, braucot garu ceļu vai gaidot uzgaidāmajā telpā. Šādi bērns spēs nosēdēt mierīgi ilgāku laiku, nesabojājot omu pats sev un netraucējot citiem (piemēram, vietās, kur jāievēro klusums).
Vienoties un atvēlēt īpašu laiku ikdienā - pēc padarītajiem mājas darbiem, pusdienām vai vakariņām, sarunām par dienā pieredzēto.
PAVADĪTAIS LAIKS
Kas par daudz, tas par skādi, protams. Nenoliedzami, ka pārmērīga skatīšanās ekrānā jau no agrīna vecuma vairāk kaitē veselībai, nekā dara labu.
Šeit speciālistu (www.zonein.ca) piedāvātais laika apjoms ierīču lietošanā bērniem:
0 līdz 2 gadi – nemaz,
3 līdz 5 gadi – ne vairāk kā 1 h dienā,
6 līdz 18 gadi – ne vairāk kā 2 h dienā.
Tāpat neviens prātīgs cilvēks neapgalvos, ka tehnoloģijas var aizstāt rotaļas un cilvēcisko kontaktu, bet tieši tāpēc bērnam ir vecāki, kas kontrolēs, cik daudz laika un kā mazais pavada virtuālajā pasaulē. Jāizdomā tikai, kā šo laiku padarīt ne tikai interesantu, bet arī lietderīgu!