Precības ir ļoti personīgs lēmums, kas attiecināms tikai uz diviem cilvēkiem, tomēr nereti tas neattur citus cilvēkus no sava viedokļa paušanas, it īpaši, ja pāris, kurš precas, ir gados jauni cilvēki.
10 kaitinošas frāzes, kuras dzirdējuši pāri, kas apprecējušies agrā jaunībā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Vairāki pētījumi ir apstiprinājuši, ka pāriem, kuri apprecas agrā vecumā, pastāv daudz lielāks risks izšķirties, tomēr tas attiecināms arī uz pāriem, kas nolemj precēties pēc 30 gadu vecuma. Turklāt, ja kāzas tiek rīkotas pēc 30 gadu vecuma, cilvēkiem tas šķiet pašsaprotamāk. Kāpēc tā?
Portāls «Huffington Post» aicināja atsaukties pārus, kuri apprecējušies agrā jaunībā, lai noskaidrotu, kādas bijušas kaitinošākās lietas, ko viņi par savu lēmumu dzirdējuši neilgi pirms kāzām.
1. Vai tu esi stāvoklī?
«Esmu lepna sacīt, ka kopā ar savu vīru esmu kopš 17 gadu vecuma. Mēs apprecējies, kad mums bija 21 un 23 gadi,» raksta Šerisa. «Vienīgā kaitinošā lieta, kas par mums tika teikta, bija tā, ka to darām tikai tāpēc, ka esmu stāvoklī. Tā, it kā četrus gadus ilgas attiecības būtu nekas. Tas bija ļoti necienīgi. Mēs zinājām, ka esam jauni, bet zinājām arī to, ko izvēlējāmies.»
2. Pēc 10 gadiem tu vairs nebūsi tā pati persona
«Vecumam nav nekāda sakara ar saistību līmeni. Cilvēki man sacīja, ka pēc 10 gadiem es vairs nebūšu tā pati persona, kas šobrīd, tomēr to varētu sacīt par jebkuru laulību. Mani vecāki apprecējās, kad manai mammai bija 30 un manam tētim bija 35 gadi. Viņi viens pret otru toreiz izturējās lieliski, tomēr tagad viņi ir pilnīgi citi cilvēki un jau šķiras,» stāsta Emīlija.
3. Kur tā steigties?
«Steigas nav. Dzīve nav sacensības, tomēr esmu laimīga un zinu, ka vīrietis, ar kuru esmu kopā, ir vīrietis, kuru vēlos mūžīgi. Kāpēc gaidīt? Mēs ar vīru esam kopā kopš 18 gadu vecuma. Mēs iegādājāmies mūsu pirmo māju pēc manas 22. dzimšanas dienas. Kad atgriezīsimies no medusmēneša, man būs jau 25 un viņam 26 gadi,» stāsta Džesika. «Laiks lido vēja spārniem. Es vēlos to izbaudīt. Mēs kopīgi esam izveidojuši dzīvi, kāpēc gan lai es negribētu viņu precēt? Es domāju, ka daži cilvēki uz laulību skatās kā uz beigu punktu. Tomēr mums tas ir tikai sākums.»
4. Jūs pieņemat sliktu lēmumu
«Mēs ar vīru slepeni salaulājāmies 2008. gadā, pēc tam, kad bijām pazīstami tikai četrus mēnešus. Man bija 19, bet viņam 21 gads. Draugi, kuriem to pateicu, vaicāja, vai esmu stāvoklī, bet, kad atbildēju, ka neesmu, viņi sacīja, ka esmu pieņēmusi sliktu un strauju lēmumu. Viņa «draugi» no darba saderēja, cik ilgi būsim kopā, kā arī izplatīja par mums baumas. Vai šis lēmums bija straujš? Protams. Slikts? Noteikti ne. Mēs joprojām esam laimīgi precējušies, un mums ir skaista sešus gadus veca meitiņa. Mana ģimene joprojām pārmet mums par šo lēmumu, bet es nekad to neesmu nožēlojusi. Mēs patiešām esam kopīgi auguši. Ne tikai kā vecāki, bet arī individuāli. Tā ir bijusi lieliska pieredze, neskatoties uz nosodījumu, ko izjutām,» stāsta Megana.
5. Tas nebūs uz ilgu
«Mūsu 13. kāzu gadadiena ir šogad. Mums šobrīd ir trīs meitas. Mēs nekad nešķīrāmies un nesagājām atkal kopā. Kopš pirmās satikšanās vienmēr bijis tikai viņš un es. Mēs dzirdējām vairākas lietas - ka esam pārāk jauni, ka tā ir tikai vidusskolas mīlestība un ka tas nebūs uz ilgu. Mēs nebijām pārāk jauni. Priekš mums tā nebija tikai vidusskola. Tas bija pagājis. Mēs vienkārši vēlamies viens otru. Mēs mīlējām. Mēs joprojām mīlam,» atklāj Džesika.
6. Tu nekad nepabeigsi universitāti
«Es apprecējos četras dienas pēc savas 20. dzimšanas dienas. Viņam bija 22. Pēc pāris gadiem uzzinājām, ka viņa brālis ar draugiem bija saderējis par mūsu savienību. Citi sacīja, ka nekad nepabeigšu universitāti (šobrīd man ir maģistra grāds). Mēs mācījāmies universitātē un saderinājāmies piecus mēnešus pēc satikšanās. Mēs esam pārcēlušies 17 reizes (astoņās dažādās valstīs), gaidījām 10 gadus, lai kļūtu par divu meitu vecākiem, un joprojām esam saviļņoti būt kopā. Mēs esam precējušies 31 laimīgu gadu,» saka Marlīna.
7. Es apprecējos jauna, un tā bija liela kļūta
«Vēl neesmu apprecējusies, bet esmu saderinājusies kopš novembra. Viņam ir 21, bet man 22 gadi. Briesmīgākie komentāri nāca no manas vecmāmiņas. Viņa mūs ne tikai neapsveica, bet pat sadusmojās, sakot, ka man jāgaida līdz vismaz 28 gadu vecumam. Viņa apprecējās jauna, un tā bija liela kļūda, viņa to nožēloja,» stāsta Tesa, atklājot, ka arī viņas mammas laulība agrā vecumā izvērtās nelaimīga, tomēr vismaz topošā vīra vecāki ir saprotoši.
8. Vai tas ir zaļās kartes dēļ?
«Mēs ar sievu nesen apprecējāmies, man ir 24 un viņai 25 gadi. Savā kompānijā apprecējāmies pirmie, un daudzi cilvēki nezināja, kā reaģēt. Mana sieva nav amerikāniete, tāpēc daudzi cilvēki domāja, ka tas ir tikai zaļās kartes dēļ. To dzirdēt mums bija ļoti aizskaroši. Tas, ka apprecējāmies jauni, nenozīmē, ka mūsu laulība nav īsta,» stāsta Molijs.
9. Varu saderēt, ka tas neilgs vairāk par gadu
«Es ar vīru apprecējos 18 gadu vecumā. Tobrīd viņam bija 19 gadi. Pirmkārt, visi domāja, ka to darām tikai tāpēc, ka esmu stāvoklī. Kad viņi saprata, ka tomēr neesmu, viņi sāka derības par to, cik šīs laulības būs ilgas. Daudzi cilvēki saderēja, ka tās neilgs vairāk par gadu. Ir pagājuši 10 gadi, mums ir trīs bērni un mēs joprojām esam laimīgi precējušies - nav nekā labāka par labāko draugu sev blakus, kas kopā ar mani ir audzis un mainījies visus šos gadus,» saka Erina.
10. Vai tu nevēlies apskatīt pasauli?
«Mēs esam dzirdējuši jautājumus, vai tiešām nevēlamies apskatīt pasauli, kā arī izteikumus, ka neizbaudām laiku vienatnē. Tomēr mēs esam viens otra labākie draugi un nespētu iedomāties dzīvi viens bez otra. Tas bija patiešām kaitinoši. Visbriesmīgākā lieta, ko vari nodarīt pārim, ir apšaubīt viņu mīlestību vienam pret otru,» saka Rebeka.