Šodien (24.09.) turpinās Nobela miera prēmijas laureāta un budistu garīgā līdera Viņa Svētības Dalailamas XIV vadītās mācības «Vieduma un labestības filozofija». Piedāvājam ieskatīties pāris garīgā līdera atziņās.
VS Dalailamas mācību atziņas par cilvēka ķermeni, karmu, mīlestību un patiesību
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Esiet patiesības piekritēji. Patiesība nekad nezaudēs savu spēku. Vardarbība var būt īslaicīgi iedarbīga, bet beigās vienmēr uzvar patiesība. Esiet godīgi un patiesi, viešot uzticību citos. Uzticībai seko draudzība un laba reputācija. Draugi mums visiem ir nepieciešami, līdz ar to atvērtība un patiesums ir cilvēka dabas pamatīpašības.
Kļūt par cilvēku ir ļoti grūti, ja vērtējam pēc karmas. Tāpēc ar šo ķermeni un prātu ir jārīkojas ļoti atbildīgi. Aiz sevis ir jāatstāj skaists nospiedums pasaulei. Labi darbi. Tad tava karma būs tev patvērums.
Cilvēka ķermenis – tā ir vērtība, kurai piemīt gan spēks, gan trauslums. Pats fakts, ka esam dzīvi, uzliek mums milzīgu atbildību un liek pieņemt lēmumus. Mēs varam dot lielu labumu gan sev, gan citiem, bet, ja tā vietā veltīsim uzmanību mazsvarīgākām ikdienas lietām, tā būs nepiedodama izšķērdība.
Pastāv daudzi apstākļi, kas mūs padara netaisnīgus, ambiciozus un agresīvus. Viss, kas ir mums apkārt, grūž mūs šajā virzienā, bieži vien tas ir saistīts ar komerciālas dabas interesēm: «Man ir jāiegūst šis priekšmets, citādi mana dzīve būs nožēlojama». Mums šķiet, ka pasaule balstās uz konkurences, ka tā ir sadalīta «uzvarētājos» un «zaudētājos», taču tas ir izkropļots attēlojums – izkropļots ar nodomu. Šo attēlojumu rada paviršs skatiens uz lietām, neiedziļinoties sevī, tam nav raksturīga koncentrēšanās vai pārdomas.
Var teikt, ka mums ir «izskalotas smadzenes»: mums liek domāt, ka nauda ir laimes avots, bet īstenībā laimes avots ir mierīgs prāts. Ja paplašināsim savu «mēs» līdz visas cilvēces apjomam, tad nebūs neviena, kam stāties pretī, nebūs neviena, no kā baidīties, un nebūs neviena, ko ienīst. Tas nozīmē iegūt pasauli, kurā nav nekā, kas tev pieder, jo pati pasaule pieder tev. Miers dvēselē. Un visā pasaulē.
No nāves nav iespējams izvairīties. Tas ir tāpat, kā mēģināt izrauties no četru lielo kalnu apļa, kuri slejas mākoņos. Šie četri kalni ir piedzimšana, vecums, slimība un nāve. Vecums iznīcina jaunību, slimība iznīcina veselību, dzīves spēku kritums iznīcina vērtīgās īpašības, bet nāve iznīcina dzīvību. Pat ja esat lielisks skrējējs, jūs neuzvarēsiet sacensībās ar nāvi. Nāvi nav iespējams apturēt ne ar bagātību, ne ar brīnumainiem spēkiem, ne ar mantru lasīšanu, pat ne ar zālēm. Tāpēc viedais gatavojas nāvei.
Mūsdienās daudzi cilvēki, kas ir audzināti materiālās labklājības kultūrā, sāk domāt, ka nauda ir augstākais laimes avots. Bet, kad naudas nepietiek, viņi izjūt rūgtu vilšanos. Tāpēc ir svarīgi pastāstīt cilvēkiem, ka apmierinātības un laimes avots slēpjas viņos pašos, un atrast ceļu pie tā var, tikai attīstot mūsu iekšējās vērtības, ko mums ir devusi daba.