Karlsona vārds ir zināms mums visiem. Šis stāsts ir apbūris mūs gan bērnībā, gan arī vēlāk, kad grāmatiņu lasām kādam priekšā. Un, nav jau brīnums, jo darbs sevī slēpj patiesi daudzas atziņas, kas sākumā šķiet naivas, bet patiesībā sevī slēpj dziļu, dziļu domu!
Ja reiz tev ir labākais draugs, viņu nedrīkst pamest!
Ja vien cilvēki zinātu, cik patīkami ir staigāt pa jumtiem, viņi jau sen būtu pārtraukuši staigāt pa ielām.
— Tici man, Karlson, ne jau ievārījumā ir laime…
— Tu ko, traks esi?! Kur tad vēl?
No jumta, protams, zvaigznes ir labāk redzamas nekā pa logu, un tāpēc var tikai pabrīnīties, kāpēc tik maz cilvēku dzīvo uz jumtiem.
Nav jēgas vispār rīkot ģenerāltīrīšanu, jo pēc tam es vairs nekad nevarēšu tik labi visu izkārtot.
Ja cilvēkam traucē dzīvot tikai nejauši zābakā iekritusi rieksta čaumala, viņš sevi var uzskatīt par veiksminieku.
Droši vien atradīsies cilvēki, kuriem šķitīs dīvaini, ka kāds dzīvo uz jumta. Nekā dīvaina tur nav. Katrs dzīvo tur, kur viņš grib.
Labāk astoņas tortes un viena svecīte!
Pietiek pasēdēt ar cilvēku divatā slēgtā telpā, lai tu būtu gatavs salīgt mieru.
Draugiem labi, uzmundrinoši vārdi jāsaka apmēram katras piecas minūtes.
Debesis ir vieta, kur neaizrāda!
Tev neviens neko nevar nodarīt par to, ka TU ESI TU.
Vienmēr ir jāmāk pastāvēt par sevi, es vienmēr to esmu zinājis. Es mīlu kārtību: kas mans, tas – mans.
Pats spēku plaukums var būt jebkurā vecumā.
Dzimšanas dienai nav jābūt vienmēr vienā un tajā pašā dienā, kad ir vēl tik daudz citu brīnišķīgu dienu.
Mieru, tikai MIERU!
