Grūtniecības laikā, gan padziļinoties partnerattiecību problēmām, gan jau šķiroties, māmiņa un bērns saskaras ar ļoti daudziem riskiem. Ar kādiem un kā no tiem izvairīties, stāsta psiholoģe Diāna Zande, kura pasniedz seminārus arī Māmiņu klubā.
Psiholoģe: «Šķiršanās process ietekmē arī vēl nedzimušu bērnu un jaundzimušo!»
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kādas var būt šķiršanās radītās sekas?
«Ja šķiršanās vai partnerattiecībās pastāvošā spriedze topošajai māmiņai rada ļoti lielus pārdzīvojumus, tie var ietekmēt gaidāmā bērniņa nervu sistēmu un arī mazuļa temperamentu. Viņš var būt vairāk negatīvi emocionāls, vairāk raudulīgs un satrauktāks, jo tieši šādā vidē viņš ir attīstījies,» skaidro Diāna Zande.
Gaidāmo bērniņu ietekmē gan tas, ja pēc dzemdībām un grūtniecības laikā
māmiņa nepārtraukti savas emocijas savalda, gan ja savu rūgtumu izraud uz āru.
Tātad bērns mammas noskaņojumu jūt abos gadījumos! Protams, papildus tam pastāv risks, ka topošo vai jauno māmiņu var nomākt arī depresija.
«Grūtniecības laikā vai pēc dzemdībām sieviete jau tāpat ir apdraudēta ar pēcdzemdību depresiju, bet, tuvojoties mazuļa dzimšanas brīdim, topošajām māmiņām bieži vien ir arī spēcīga nomāktība un bailes.
Tad, ja mamma pēc dzemdībām ir partnerattiecību šķiršanas procesā un vēl piedzīvo pēcdzemdību depresiju,
var teikt, ka bērniņš paliek gan bez tēta, gan – mammas,»
secina psiholoģe.
Kā rīkoties, lai nekaitētu bērnam?
Tātad, ja vecākiem ir nopietnas attiecību problēmas un viņi vienojas, ka ir jāšķiras, tad noteikti jāpārrunā, kurš sievietei palīdzēs rūpēties par bērniņu. Divgadnieku var pieskatīt arī tētis, bet grūtniece, šķiroties no partnera, noteikti paliks ar bērnu un, visticamāk, arī pēc dzemdībām tieši viņa būs tā, kura par mazulīti rūpēsies.
«Tātad abiem vecākiem ir kopīgi jāizlemj, kā rīkoties, lai, neskatoties uz viņu šķiršanos, bērna pirmie dzīves mēneši būtu pēc iespējas nodrošināti ar stabilitāti un kādu cilvēku, kurš varēs pilnvērtīgi par viņu gādāt, rūpēties par bērniņa mieru un emocionālo labsajūtu,» uzskata Diāna Zande.
Tā, protams, var būt arī pati mamma, kura par zīdainīti rūpēsies, bet tad līdzās vajadzētu būt vēl kādam cilvēkam, kurš sniegs viņai atbalstu. Tie, piemēram, var būt bērniņa vecvecāki, algota auklīte vai arī pats tētis, kurš laiku pa laikam atbrauc un iziet ar mazulīti pastaigā.
«Tātad arī pēc šķiršanās, kad piedzimis bērniņš, jaunajam
tētim ir jāsaprot: lai gan partnerattiecības ar mazuļa mammu ir pārtrauktas, viņš ir kļuvis par tēti,
kuram par savu bērniņu jārūpējas. Arī viņš veido daļu no jaundzimušā bērna dzīves!
Protams, tas var izklausīties idealizēti un kāda, iespējams, padomās - tā nemēdz būt. Tomēr dažkārt varētu notikt tā, ka arī tētis iesaistās bērniņa audzināšanā, ja vien vecāki par to iedomātos!
Dažreiz, kad pāri šķiras, sieviete savam bijušajam partnerim mēdz teikt, ka bērnu viņš neredzēs.
Tomēr bērniņu radījuši abi, tādēļ sievietei nav tādu vienpersonisku tiesību teikt, ka bērna tēvs savu mazuli neredzēs!
Tā sieviete bērnam atņem tiesības uz abiem vecākiem,» skaidro psiholoģe.
Gadījumā, ja vecāki nevar vienoties par bērna aprūpi vai tikšanās laikiem, ir jāvēršas bāriņtiesā, un jautājums jārisina šādi. Reizēm gadās arī tā, ka pat ļoti labi motivēti tēvi tiek atstumti no bērna audzināšanas procesa, jo emocionāli mammām šķiet, ka viņām uz mazuli ir vairāk tiesību. Tā iemesls savukārt ir sievietes pārdzīvojums un aizvainojums par šķiršanos, un šādi viņa vēlas sāpināt arī otru. Tomēr dažreiz tā dēļ «pazaudē» visi...
«Šķiršanās ir grūts process, tomēr
tas jāpārvar nevis kā mazām meitenēm un puikām, kuri vairs negrib kopā rotaļāties smilšu kastē, bet kā pieaugušiem cilvēkiem,»
atzīmē Diāna Zande.