Joprojām nevainīga (229)

Man ir kauns to atzīt, taču esmu samelojusi savām draudzenēm, ka esmu jau sieviete, kaut arī patiesībā joprojām esmu jaunava. Tikai nesakiet, ka tā ir lieta, ar ko lepoties un ka noteikti kāds vīrietis būs laimīgs, ja viņam būs iespēja būt kopā ar mani. Nesaprotu, kas notiek ar manu dzīvi. Bieži raudu par to mājās. Es esmu jauna un aktīva, ļoti bieži eju izklaidēties, iepazīstos ar puišiem, taču nesaprotu, kāpēc necik daudz tālāk par bučošanos un maigošanos netieku. Nesaprotu, vai tā ir tīri fiziska problēma, vai arī emocionāli ar mani kaut kas nav kārtībā. Man jau brīžiem pašai liekas, ka man būtu vērts aiziet pie ārsta. Tikai pie kā – pie ginekologa, pie kura nekad mūžā vēl neesmu bijusi, vai pie psihologa? Kad domāju par to visu, krītu izmisumā! Pēc ne pārāk ilga laiciņa man paliek jau 23 un tuvojoties katrai nākamajai dzimšanas dienai, šī problēma mani ļoti nopietni satrauc... Nesen izšķīros ar savu puisi, ar kuru gadu biju kopā... Es viņā biju neprātīgi iemīlējusies un arī gribēju, lai viņš ir mans pirmais. Taču, lai arī cik daudz reižu viņš palika pie manis pa nakti, mēs nevarējām mīlēties līdz galam. Man bija bail, ka man sāpēs, bet viņam vienmēr bija bail nodarīt man pāri un uzņemties atbildību par to. Viņš, protams, zināja, ka esmu nevainīga, un, kad mīlējāmies, es lūdzos, lai viņš ieiet manī, bet viņš tikai atrunājās ar to, ka negrib man darīt pāri, ka negrib justies pēc tam vainīgs. Mana pati, pati labākā draudzene teica, ka esmu viņam tikai kā kaut kāds mazs meitēns, kuras azotē ir labi, taču, kad vajag seksu, viņš skrien pie citām. Es apzinos to, ka viņam tajā laikā, kad bijām kopā, bija arī citas meitenes, jo viņam taču gribējās seksu. Taču mani baida fakts, ka tagad esmu viena, un, ka atkal kādu laiku man nebūs puiša, kurš gribētu būt mans pirmais vīrietis. Taču es arī negribu mesties gultā pie pirmā pretimnācēja un nebilst ne vārda par savu nevainīgumu, jo esmu iedomājusies savu pirmo reizi uz jūtu pamata. Man ir kauns par to, ka meloju savām draudzenēm un sev. Man ir kauns, ka nevaru atzīties viņām. Man ir ļoti, ļoti kauns. Taču es nespēju pateikt patiesību. Kad viņas sāk runāt par kādu kārtējo nakti ar savu puisi, vai par kādu jaunu seksuālo pieredzi, es kļūstu mēma.. kā ūdeni mutē ieņēmusi un uztraucos, vai tikai man nepajautās kaut un man atkal būs jāmelo. Man ir ļoti, ļoti kauns par sevi : ( Tāpēc man vajadzēja izlikt to visu ārā no sevis... Pateikt to vismaz šeit.. Egija.. (vārds mainīts)