Nacionālā teātra aktrise intervijā žurnālam «Santa» runā par skaļām tēmām, tostarp homoseksualitāti, kuru, kā viņa pati saka, neizprot, kāpēc tā būtu jāatzīst!
Doveika: Kādēļ man jāmāca bērnam, ka viņš var izvēlēties savu dzimumu?
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Ar savu nostāju noteikti esmu ierindojama homofobu, ksenofobu un vēl sazin kādu fobu rindās. Mēs dzīvojam skumjā gadsimtā, kad demokrātija nozīmē visatļautību, bet perversais tiek saukts par interesanto. Es nesaprotu, kādēļ man homoseksuālisms jāatzīst par labu. Kādēļ man jāmāca bērnam, ka viņš var izvēlēties savu dzimumu? Kādēļ es nevaru mācīt bērnam, ka kristietība ir laba, jo tas, lūk, mani padara par fanātiķi? Kādēļ citu cilvēku vērtības ierobežo manējās? Pasaulē, kurā viss ir atļauts un melns tiek sludināts par baltu, ir ļoti nedroši dzīvot. Ja jau esam tik brīvi, kādēļ nedrīkstam viens otru slepkavot, izliet asinis?» intervijā savas domas pauž Maija Doveika.
Intervijas gaitā aktrise min arī neizpratni par skaistumkopšanas pasaules inovācijām, piemēram, kāpēc skaistumam jāprasa no mums upuris - burtiskā nozīmē asinis? «Jā, nesen uzzināju par jaunu procedūru, kad no vēnas tiek paņemtas sievietes asinis, kaut kā blendētas un tad injicētas sejā. Man šķiet, tālāk vairs nav kur iet. Es saprotu, ka senos laikos cilvēki dzēra savu urīnu, lai nodzītu temperatūru. Bet mēs aiz izlaidības un kāres pēc pārspīlēta spožuma jau kļūstam perversi! Arī tā ir pārprasta brīvība. Nu nekādi mēs nespējam samierināties ar gravitāciju, dzīves ciklu un to, ka beigās pārvērtīsimies par zaļu zāli. Skaidrs, ka es gribu labi izskatīties, bet tādēļ nesākšu darīt nenormālas lietas un rotaļāties ar asinīm! Asinis ir vienlīdzības zīme dzīvībai.»
Vairāk lasi šā mēneša žurnālā «Santa».