Mīlestība ir brīnišķīga. Mīlestība ir vajadzīga. Taču ar to vien nepietiek.
Trīs rūgtas patiesības par mīlestību
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
1. Mīlestība ne vienmēr sakrīt ar saderību
Tikai fakts, ka esi kādā iemīlējies, vēl nenozīmē to, ka šis kāds ir tev labs partneris uz ilgu laiku. Mīlestība ir emocionāls process, saderība – loģisks. Un tie abi ne obligāti pāriet viens otrā. Var iemīlēties cilvēkā, kurš pret tevi neizturas labi, liek justies slikti, liek justies nevērtīgākam kā esi, ciena tevi daudz mazāk kā tu viņu. Vai arī viņam ir tik ļoti nesakārtota dzīve, ka viņš var panākt to, ka arī tavējā aiziet šķērsām.
Var iemīlēties cilvēkā, kura ambīcijas un dzīves mērķi ir pretrunā tavējiem. Vai arī cilvēkā, kura reliģiskie vai filosofiskie uzskati un pasaules redzējums konfliktē ar tavējo realitātes sajūtu.
Var iemīlēties cilvēkā, kurš burtiski izsūc no tevis visus dzīves spēkus un laimes sajūtu. Tas ir paradoksāli, bet tā mēdz notikt.
Kad domāju par visām katastrofālajām attiecībām, kuras esmu redzējis cilvēkiem, kuri man ir rakstījuši vēstules, vairums no viņiem tādā situācijā ir nonākuši tieši emociju dēļ. Viņi bija jutuši to pašu izslavēto «dzirkstelīti», un tajā pašā brīdī viņiem «aizbrauca jumts». Nospļauties uz to, ka viņš bija kristietis-alkoholiķis, bet viņa biseksuāla narkomāne-nekrofile. Vienalga šķita, ka TAS ir pareizi. Un, kad pēc pusgada viņa apmētāja viņu ar mēsliem, bet viņš 12 reizes dienā lūdzās Jēzu, lai tas glābj viņa mīļoto, viņi atskatījās un brīnījās: «Kurā brīdī viss bija aizgājis šķērsām?»
Taču patiesībā šķērsām viss bija aizgājis vēl ilgi pirms viss sākās.
Kad tu meklē partneri un satiecies, ir svarīgi vadīties ne tikai pēc tā, ko saka sirds, bet arī pēc tā, ko saka veselais saprāts. Jā, tu vēlies satikt kādu, kurš liek tavai sirdij sisties straujāk un atmodina tauriņus vēderā, un liek tiem dziedāt, ir svarīgi paskatīties, kā šis tavs iecerētais izturas pret cilvēkiem, kādas ir viņa ambīcijas un pasaules uzskati. Tāpēc, ka tad, ja tu iemīlies cilvēkā, kurš tev neder…. kā reiz teica slēpošanas instruktors multiseriālā South Park, tev iestājas slikti laiki.
2. Mīlestība nerisina attiecību problēmas
Mēs ar manu pirmo meiteni bijām neprātīgi iemīlējušies. Mēs dzīvojām dažādās pilsētās, mums nebija naudas, lai satiktos, mūsu ģimenes viena otru neieredzēja, un mēs katru nedēļu izdzīvojām vismaz vienu bezjēdzīgu drāmu vai strīdu. Un katru reizi nākamajā dienā pēc cīņas mēs viens pie otra atgriezāmies, jo atgādinājām sev, ka viens pēc otra esam kā bez prāta, ka nevienam no šiem sīkumiem nav nekādas nozīmes, tāpēc, ka mēs tiiiiiik ļoooooti mīlam viens otru un noteikti atradīsim veidu, kā visu atrisināt, ir tikai nedaudz jāpaciešas un jānogaida.
Mūsu mīlestība lika mums sajust to, ka mēs varam visu pārvarēt, kaut gan, patiesībā, nekas jau nemainījās. Kā tu saproti, neviena no problēmām netika risināta. Strīdi turpinājās. Argumenti kļuva arvien spēcīgāki. Mūsu nespēja dažkārt pat redzēt vienam otru karājās kaklā kā smagas sakas.
Mēs bijām iestiguši sevī tik dziļi, ka normāli vairs nespējām komunicēt. Mēs stundām ilgajās telefona sarunās varējām pat vispār nerunāt. Tagad, atskatoties, es saprotu, ka nekādu cerību nebija. Tomēr tas turpinājās veselus trīs trakus, garus gadus!
Galu galā mīlestība uzvar visu, vai ne?
Nav nekāds brīnums, ka mīlestība aizdegās un izšķīda kā liesmu apņemts Hindenburgas dirižablis. Šķiršanās bija briesmīga. Un šīs attiecības iedeva man vienu ļoti labu mācību: kamēr mīlestība liek mums justies labāk attiecībā pret mūsu dzīves problēmām, tā nerisina nevienu no tām.
Emociju amerikāņu kalniņi var būt galvu reibinoši, taču, kamēr mums zem kājām nav radies stingrs pamats, emociju pieplūdums rezultātā sev līdzi aizskalos it visu.
3. Mīlestība ne vienmēr ir tā vērta, lai tās dēļ upurētu sevi
Viena no svarīgākajām mīlestības pret kādu īpašībām ir tava spēja domāt par otru cilvēku un viņa vajadzībām vairāk nekā par sevi pašu. Taču pastāv jautājums, ko cilvēki uzdod ļoti reti: «Ko tu upurē otra cilvēka dēļ, un vai tas ir tā vērts?»
Mīlestības attiecībās ir normāli abiem partneriem dažkārt kaut ko upurēt otra cilvēka labā – savas vajadzības, savu laiku. Es pat teiktu, ka tā ir adekvāta un veselīga uzvedība, un tieši tāda tā padara attiecības pa īstam lieliskas. Taču tad, kad viss aiziet tik tālu, ka tā kaitē cilvēka pašcieņai, fiziskajam stāvoklim, dzīves mērķim, lai tikai būtu kopā ar kādu, tā kļūst problemātiska.
Mīlestības attiecības ir kā piedeva mūsu individualitātei, bet noteikti – ne tās aizvietotājs.
Ja atrodamies situācijā, kad paciešam necienīgu attieksmi un aizvainojošu uzvedību, tad patiesībā atļaujam savai mīlestībai mūs aprīt un mūs pašus iznīcināt. Ja nebūsim piesardzīgi, tad no mums pāri paliks vien apvalks no tā, kas kādreiz bijām.
Un visbeidzot…
Atceries: vienīgais veids kā saņemt patiesu baudu no mīlestības, ir atrast dzīvē kaut ko vēl svarīgāku par mīlestību.
Tu vari mīlēt daudzus un dažādus cilvēkus visas savas dzīves garumā. Tu vari mīlēt tos, kas ir labi tev, un tos, kas slikti. Tu vari būt vienkāršās mīlestības attiecībās un sarežģītās. Tu vari mīlēt tad, kad esi jauns, un tad, kad esi jau cilvēks gados.
Mīlestība nav unikāla. Tā nav reta parādība. Tā nav deficīta prece. Atšķirībā no tavas pašcieņas. Tavas spējas uzticēties. Savas dzīves laikā tu ne reizi vien vari izrādīties iemīlējies, taču pietiek vien tev pazaudēt savu pašcieņu un spēju uzticēties, un visu to būs ļoti sarežģīti atgūt.
Mīlestība ir brīnišķīga pieredze. Tā ir viena no visiespaidīgākajām pieredzēm, kādas tev var piedāvāt dzīve. Un tā ir tas, ko ikvienam cilvēkam vajadzētu izjust. Taču, tāpat kā jebkura cita pieredze, tā var būt veselīga un neveselīga. Un, kā jebkura cita pieredze, tā nedrīkst noteikt tavu identitāti un dzīves mērķi. Mēs nedrīkstam ļaut tai sevi iznīcināt. Nedrīkstam tās labā upurēt savu pašcieņu un identitāti. Jo tad, kad to darām, mēs zaudējam mīlestību pret sevi un sevi pašus. Tāpēc, ka dzīvē mums vajadzīgs ir kas vairāk par mīlestību.
Avots - http://www.brainum.ru
Tulkoja Ginta FS.
P.S. Tulkojot šo rakstu, es piefiksēju, ka daudzviet nepiekrītu autoram, tāpēc, ka to, par ko viņš runā, es, visticamāk, nenosauktu par mīlestību. Varbūt kaisli, varbūt iemīlēšanos, varbūt – atkarību. Mana pieredze ir nedaudz citādāka, un es par to esmu ļoti pateicīga Radītājam. Zinu, ka attiecības ir darbs, ka otrs cilvēks mūsu dzīvē neatnāk tāpat vien – lai tikai mūs patracinātu. Divu vienādu cilvēku un arī divu vienādu attiecību nemēdz būt. Kādā dzīves periodā mums, iespējams, ir vajadzīgs psihologs, citā – katrs pats sev izrādāmies labākais psihologs. Kādā mirklī mēs savu sirdi nedzirdam un nezinām, kas īsti runā – vai tā ir sirds, vai prāts… bet citā ļoti labi sajūtam, ka ir vērts uzticēties sirdij. Taču, iespējams, kādam šis raksts palīdzēs atrisināt kādu ilgstoši ievilkušos neatrisinātu jautājumu.