Kaspars Bārbals un dūdu pirmatnējais spēks

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

"Jaunajā albumā ir viena daļa no senajām melodijām, tieši tādas, kas pierakstītas Latvijas teritorijā un tieši dūdām. Jo tieši folklora ir pamats, kur es smeļos iedvesmu un kur Auļi to smeļas," saka Kaspars Bārbals no dūdu un bungu grupas Auļi, kuriem šodien nāk klajā otrais albums Auļo, kurā iekļauts viņu pirmais videoklips.

Šodien nāk klajā grupas Auļi otrais albums un videoklips Tymsiņš.

Ģīga imitē burdonu skaņu

"Nesen spēlējām Kokneses pilsdrupās, nu ideāli, tāda gaisotne! Tu spēlē, visapkārt senie mūri, tik laba sajūta. Vide ir ļoti nozīmīga," teic Kaspars Bārbals. Grupā Auļi spēlē desmit cilvēki, trīs bundzinieki, viens ģīgu spēlētājs un seši dūdinieki, viena ir mūziķe Leanne Barbo no Igaunijas. "Viņa spēlē igauņu dūdas, tām ir citāds skanējums, tembrāli bagātina. Mums grupā ir ļoti īpatnēji – nav viena konkrēta cilvēka, kas raksta dziesmas, līdz ar to reizēm dziesmas tapšana ilgst gandrīz pusgadu. Otrajā albumā interesanti izmantojam ģīgu, ar to imitējot dūdu burdonu skaņu. Salīdzinājumā ar pirmo disku šo mums pat nav kauns klausīties," smejas Kaspars. Auļi pamatā spēlē Latvijā izgatavotus instrumentus: dūdas pēc tradicionāliem paraugiem, dažādus bungu veidus – lielās bungas, vara bungas, celma bungas, kā arī baubenu, ģīgu un vargānu.

Grupas nosaukumu izdomāja Mikus Čavarts. Vārdam auļi esot divas nozīmes, kas spilgti raksturo grupu, – tās ir asociācijas ar auļojošiem zirgiem un bitēm. Par auli senatnē sauca bišu stropu, kas novietots kokā. Un vēl burdons – viena no dūdu sastāvdaļām, cēlies no franču vārda, kas apzīmē kameni. "Speciāli aizbraucu ierakstīt bites, lai skaņas iekļautu jaunajā diskā. Tik nezinu, vai izklausās pēc bitēm vai sūdu mušām," smejas Kaspars. "Vispirms skan bungas ar bitēm, tad dūdas ar bitēm. Viss tā smuki ar dabu savijas."

Kaspars iznes no mājas dūdas, piepūš savdabīgo ādas maisu un sāk spēlēt. Apkārtni piepilda neparastas skaņas. Šis daudzu tautu mēlīšu pūšaminstruments vienmēr šķitis mazliet mistisks, ar melodijas stabulīti, ar burdona caurulītēm, kas izdod tik dzīvīgo dūkoņu, ar šo īpatno maisu... "Maiss vajadzīgs, lai vienlaikus radītu gaisa spiedienu uz dažādām mēlītēm. Mainot dūdu maisa saspiešanas stiprumu, izmainās skaņas augstums."

Smagums no folkloras

Auļi pastāv jau ceturto gadu, kopš pirmsākumiem grupā spēlē Kaspars Bārbals. Dūdas un citus tautas mūzikas instrumentus viņš skandina arī slavenajā grupā Skyforger. Interesanti, ka līdz interesei par folkloru nonācis ar metāla palīdzību, tieši ar šo folkmetāla grupu. "Pirms daudziem gadiem pirmoreiz izdzirdējis, saklausīju tādu īstu veču piesitienu folklorā. Reiz viņi aicināja Māri Jansonu iespēlēt dūdas, viņam tobrīd nebija iespējas, teica, lai piezvana man. Es tā diezgan negribīgi – kādai grupai... Kā uzzināju, ka Skyforger, biju gatavs uzreiz skriet. Iespēlēju, viņiem patika, kopš tā laika esmu grupas sastāvā," stāsta Kaspars.

Sākumā meklējis, kur var iemācīties kokli spēlēt. Pa garu ķēdīti nonācis līdz Mārim Jansonam, bet viņš teicis – būs tev arī kokle, bet mums drīz būs dūdu taisīšanas kursi, vai gribi atnākt?!

"Latvijas dūdām skaņa ir krietni atšķirīgāka nekā skotu vai īru instrumentam, tembrs piezemētāks, nekoptāks. Kā raksturot dūdas? To nevar, jāsajūt. Nepietiek ar to, ka zini, kādas notis var izspēlēt, jādabū pareizā sajūta. Daudzi domā, ka dūdas ir tikai ļurināšana, improvizācija, bet tās prasa konkrētu melodiju," skaidro Kaspars.

Latvieši dūdas pazinuši jau kopš 15. gadsimta, vēsture ir interesanta. Kā izpētījis Valdis Muktupāvels, ap 1760. gadu bijis aizliegts spēlēt dūdas tādēļ, ka zemnieki negāja vis uz baznīcu, bet pulcējās krogos, dūdu pavadījumā dzēra un lustējās.

Trīs intereses Lauskās

Kaspara pirmais mūzikas instruments bija elektriskā ģitāra. Tad sekoja dūdas, kokle, stabules, vienu brīdi arī basģitāra. "Tagad dūdas ir mans pamatinstruments. Vispār interese par mūziku man radās ļoti vēlu, tikai vidusskolas gados, mācījos tehniskajā koledžā. Tolaik mani aizrāva divas intereses: pati spēlēšana un ierakstīšana – viss, ko spēlē, bija obligāti jāieraksta. Kopš tā laika mani ļoti interesē skaņu režija," stāsta dūdinieks.

Izmācījies par radioelektronikas inženieri, tad studējis biznesa vadību, paralēli visu laiku muzicējis. "Tagad man ir studija Lauskas, kur visas manas trīs intereses saslēdzas. Esmu nonācis tik tālu, ka man ir sava neliela skaņu studija Ogrē, tur ierakstīts arī Auļu jaunais disks."

Kasparam vienmēr šķitusi svarīga tautas mūzika. "Tu vari sajūsmināties, ka tā ir stabila vērtība, gadsimtus izturējusi, un, ja izmanto kādu daļu no garīgā mantojuma, ar to nespekulējot, tad tas dod papildu enerģiju mūzikai un informācijai kodētā veidā. Pagātnes informācija noteikti šodienai dod klāt, bet iespējams, ka mēs to mazliet pabojājam... Es to visu esmu uztvēris par savējo, man gan nav misijas apziņas – man tas jānes, es spēlēju, un visiem jāklausās. Es vienkārši to daru un pat nevaru paskaidrot, kāpēc."

***

Māris Jansons, dūdu meistars, Tautas mūzikas centra vadītājs:

– Kasparam ir ļoti laba muzikālā izjūta un gaume, tas redzams gan tajā, ko viņš paveic kā skaņu režisors, gan Auļu repertuārā, gan citos projektos, kur darbojies. Auļi ir visnotaļ unikāla lieta Latvijā, īpašs ir fakts, ka tāda grupa bija spējīga izveidoties. Jo patiesībā dūdas ir diezgan individuāls instruments. Balkānos pat ir tāds teiciens – vienā krogā divi dūdinieki nespēlē... Tātad tā ir unikāla un laba lieta, ka Latvijā vienā grupā var saspēlēties pat seši dūdinieki, veidojot procesu, ko sauc par Auļiem.

Kaspars Bārbals

- Grupas Auļi dalībnieks

- Dzimis 1982. gada 4. janvārī

- Pabeidzis Rīgas Tehnisko koledžu (radioelektronikas inženieris)

- Biznesa vadības bakalaurs (2006), studējis Latvijas Universitātē

- Strādājis Tautas mūzikas centra ierakstu studijā, skaņu režisors

- Kopš 2006. gada studijas Lauska direktors un skaņu režisors

- Mūsdienu tautas mūzikas izlases Sviests producents un skaņu režisors (2005), veidojis arī jauno Sviesta izlasi, kas nāks klajā šogad 6. jūlijā

- Lielā folkloras gada balva par grāmatas Dūdu spēles pašmācība sagatavošanu (2007)

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu