Skaidrs ir viens - iziet ārpus monogāmas savienības veiksmīgi iespējams vien tad, ja tam patiešām piekrīt un tic abi partneri.
Vai pāris maz spētu vienoties par monogāmijas pārkāpšanu?
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Šīs nedēļas žurnālā «Ieva» lasi interesantu rakstu par monogāmiju, tās pārkāpšanu attiecībās - «Vai ielaist attiecībās brīvību?»
«Abiem ir jābūt pilnīgā saskaņā ar domu, ka mums monogāmas attiecības vairs nav interesantas un ka mēs varam atvērt savas attiecības arī citiem cilvēkiem. Reizēm, īpaši no vīriešu puses, nākas dzirdēt - es nebūšu monogāms, bet tev gan jābūt. Tā tas nedarbojas, tieši tāpat nevienam nav tiesību otram pieprasīt mainīties pret viņa pārliecību.
Ja manā vērtību sistēmā monogāmas attiecības ir svarīgas, tad man ir tiesības dzīvot ar šādu vērtību sistēmu. Bet nedrīkstu no otra cilvēka pieprasīt vēlēties to pašu.
Šādā scenārijā vienmēr ir garantēta vilšanās. Varbūt otrs kādu laiku centīsies sevi mainīt, lauzt, bet visdrīzāk kādā brīdī tomēr sagurs - ai, piekusu pats ar sevi cīnīties. Lai ir, kā ir.
Tas, kā daudziem pietrūkst, - drosmes iepazīt pašiem sevi un atzīties tajā arī otram. Ja cilvēki spētu saņemties un otram pateikt - šobrīd es gribu būt ar tevi kopā,
bet stipri šaubos, vai šis ir uz mūžu -, tad attiecībās varētu atbrīvoties no daudziem pārpratumiem un ilūzijām.
Tas ir tikai godīgi un cieņpilni otram šādas lietas teikt. Un tikpat cieņpilni ir no otras puses to arī pieņemt, nevis mēģināt viņu piespiest būt tādam, kāds viņš nav. Ja cilvēkam attiecības ir svarīgas, tad tā būs pietiekama motivācija mainīties, viņš tāpat meklēs veidus, kā to darīt. Bet var gadīties, ka nesanāks. Ne visiem sanāk,» situāciju ieskicē psihoterapeite Mārīte Priekule.
Vairāk lasi šīs nedēļas žurnālā «Ieva».