Kaķis, kas krīt uz visām četrām, jeb viņa, kas izgājusi caur ūdeni un uguni. Tautā iemīļotā estrādes dīva Laima Vaikule pati par sevi saka, ka pie riska jau pierast nevar un, ja tev viss dzīvē ir bijis labi, tas nozīmē, ka tev nemaz nav ko teikt.
Vaikule: Dejotājām teicu - ja paliksiet stāvoklī, netaisiet abortu! Atdodiet tos bērnus man, ja viņi nav vajadzīgi
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Žurnālā «Ieva» Laima Vaikule runā atklāti gan par savu slimību - ļaundabīgo audzēju, gan pēcākiem atgadījumiem, kad nāvei skatījusies acīs. «Man tika doti divdesmit procenti, ka izdzīvošu. Un es, dzīvojot Padomju Savienībā, nebiju pieradusi, ka ārsti visu izstāsta. Visu! Lai cilvēks sagatavotos, lai sakārtotu savas lietas,» emocijas 1989. gadā atminas Laima. «Apmēram pēc desmit gadiem mazliet nomierinies.
Pirmos piecus gadus vispār kā uz spridzekļa sēdi.
Tagad pagājis jau trīsdesmit gadu, bet pirms katras pārbaudes tik un tā par to jādomā. Pie riska nepierod.»
Laimai arī citkārt nācies saskarties vaigu vaigā ar nāvi. «Esam arī slīkuši, esam deguši pirtī, kad tā aizdegās. Slīkām, kad ar Andreju bijām laivā Engures ezerā un sākās negaiss. Tādu negaisu es nekad nebiju redzējusi, pilna laiva ar ūdeni, un peldēt tur nevarēja. Man bijis daudz tādu pārbaudījumu.
Koncertā mikrofons man iesita ar milzīgu elektrības lādiņu, kas mani varēja nonāvēt.
Tā bija gaismošanas elektrība, kurai ir daudz spēcīgāka jauda. Tā tevi acumirklī paralizē, visi muskuļi saraujas. Es pārkodu sev vaigu un mēli, un pati to pat nepamanīju. Ārsti pēc tam teica, ka varēju nomirt, bet man atkal paveicās, laikam kaut ko vēl nebiju izdarījusi un pateikusi,» žurnālā «Ieva» spilgti stāsta Laima Vaikule.
Bet Laima intervijā paziņo, ka neko nenožēlo, nevienu savu traģēdiju! «Tās visas bija vajadzīgas, lai mani veidotu. Ir kaut kas jāpārdzīvo, lai es zinātu, kas ir labi, kas ir slikti. Tevī ir jābūt kādam kodolam - tad tu kaut ko vari teikt citiem. Ja viss ir bijis labi, tev nav, ko teikt...»
Intervijā tiek aizskarta vēl kāda Laimai sāpīga tēma - aborti. Tas ir Laimas jaunības grēks, kā viņa pati uzsver, ko vairs labot nevar. «Tas ir ļoti personīgs jautājums. Vienīgais, ko gribu teikt, - tajā laikā mēs neko nezinājām. Šodien tas tiešām ir liels grēks. Šodien visi saprot, ka bērna sirsniņa sitas jau no mēneša vecuma.
Es vienmēr savām dejotājām teicu: ja paliksiet stāvoklī, neviena netaisiet abortu! Atdodiet tos bērnus man,
ja jūs viņus negribat. Bet tikai nenogaliniet! Jo to es jūtu kā slepkavību.»
Vairāk atklāto interviju lasiet šīs nedēļas žurnālā «Ieva».