Mūzikas autors, protams, ir Liepiņš, libreta autore — rakstniece Andra Manfelde (33), Ojāra Vācieša literārās prēmijas laureāte. Par ko ir šis stāsts? To nebūs grūti uzminēt tiem, kas lasījuši Manfeldes pirmo grāmatu ar tādu pašu nosaukumu — "Adata". Narkomānija. Diemžēl vēl arvien aktuāli. Stāsts ir par deviņpadsmitgadīgu meiteni, kas, apstākļu spiesta, iestieg dzīves purvā. Un dziļi. Narkodīleris meiteni uzsēdina uz adatas. Šādi stidzēji meitenes vai puiša veidolā ap mums aug kā sēnes pēc lietus. Katrā rajonā, katrā ielā. Zigmars Liepiņš sarakstījis mūziku, kas liks atvērt gan acis, gan ausis, gan pārējās maņas, lai varētu saprast, kas ir atkarība, alkoholisms, narkotikas un internacionālais vārds "degradācija".

Tiem, kuri neko nav dzirdējuši par Andru Manfeldi, pačukstēšu — viņa ir bijusī narkomāne. Jā. Pirms deviņiem gadiem piecus gadus no vietas Andra aizrāvās ar magonēm... Viņa darīja visu, lai sabojātu savu dzīvi. Meitenei paveicās — viņa izkļuva no purva.

"Andra ir pilnīgi citādi domājošs cilvēks nekā tie, ar kuriem man līdz šim bija gadījies satapties. Viņa pārsteidza mani ar to, ka ir kā balta, vēl neaprakstīta lappuse ar savu konkrētu izjūtu pasauli un citu uztveri," — tā rakstnieci raksturo Liepiņš.

Izrādi "Adata" paredzēts iestudēt Latvijas Nacionālajā teātrī 2006./2007. gada sezonā. Tajā piedalīsies dziedātāji un Nacionālā teātra aktieri. Kuri? To Zigmars Liepiņš vēl neatklāj un piebilst: "Ap šo tēmu muļļājos gadus trīs, līdz beidzot to dabūju gatavu. Taču nobeigumā gribu uzsvērt, ka "Adatā" nav didaktikas. Proti, negrasāmies postulēt, ko vajag un ko nevajag lietot. Mēs vēlamies parādīt, ka ir arī tāda dzīve. Būs tāds depresīvi romantisks stāsts."