Agneses pārgājiena 3.diena: kafija no sniega, sasalusī telts, noietie 85 km un krīze...

Egoiste
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Privātais arhīvs

«Ir 6:00. Viss apkārt sasalis un balts. Kafijai ūdeni ieguvu no sniega, jo viss ūdens izdzerts. Nekāda vaina, garša tāda pati,» savu blogu sāk mūsu drosminiece Agnese, kura pārgājienā devās pirms pāris dienām. Atceramies, ka divu bērnu māmiņa ir izlēmusi vienatnē noiet 375 km 12 dienās. Maršruts - Igaunija. Lasām!

Brīdī, kad šķiet, ka esmu gatava doties, ieraugu savu netīro kafijas krūzi. Burvīgi. Somu sapakot nemaz nav viegli. Ir ledains aukstums, un pirksti stingst. Ar sniegu izmazgāju krūzi, vēlreiz salieku visu pa vietām un 6:10 izeju no kempinga vietas.

6:30 nokrītu, paslīdot uz ledus. Zinu precīzi, jo kritienu pavada modinātāja jautrās skaņas manā telefonā. Šī ir otrā reize, kad piedzīvoju kritienu, un abas reizes soma mani ir pasargājusi no muguras un galvas sasišanas.

Eju cauri viršu plantācijām, slēpošanas trasēm, ir apmācies un stindzinošs laiks. Prātoju par iespēju nakšņot kaut kur siltumā, jo šonakt atkal sola -4 grādus un trešo nakti negulēt un nosalt es nevaru atļauties. Varu saslimt, vai arī vienkārši nepietiks spēka iet tālāk.

Ierodos Aegviidu, kas ir lielākā apdzīvotā vieta līdz šim.

Tur stacijā stāv vilciens uz Tallinu, un ir ļoti liels vilinājums visam atmest ar roku un braukt prom.

Ieeju Dabas centrā, izmantoju iespēju apmeklēt siltu tualeti, papildinu ūdens krājumus, uzlīmēju tulznu plāksteri uz labās kājas īkšķa. Zābaki sākuši nospiest abas kājas Ahileja cīpslas rajonā.

Veikalā nopērku kolu, olīvas un sieru. Esmu nolēmusi pārnakšņot Magede sporta centrā (distanču slēpošanas trase, snovborda parks, kalns), un būs vajadzīgs ar ko panašķoties. Priekšā divu stundu gājiens, šķita, ka nebūs tik traki. Bet bija gan traki...

Telts sasalusi un kļuvusi daudz smagāka, manas uzkodas un dzērieni, negulētās naktis un iepriekšējās dienas 50 km darīja savu. Grūti, ļoti grūti.

Ierodos sporta centrā ap 13:00. Noņemu no pleciem somu, apsēžos mīkstā krēslā, un saimnieks saka, lai es 5 minūtes uzgaidot. Lūdzu!! Kaut visu dienu. Dzeru kolu, un nākas secināt, ka pienākusi «trešās dienas krīze».

Esmu nogurusi, vairs nesaprotu, ko un kāpēc es te daru.

Visu pēcpusdienu pavadu gultā; telts, izklāta uz grīdas, žūst. Snauduļoju, sazinos ar savējiem.

Es iešu tālāk. Esmu izgulējusies, sapratusi, ka viss nav tik «melns». Turpmāk sola siltākas naktis, un man galu galā nu jau ir pieredze. Izstrādāju plānu, kā tālāk virzīšos uz priekšu.

Izskatās, ka Igaunijas ziemeļos šis maršruts ir populārāks nekā vidienē. Varbūt tas saistīts ar to, ka sākas Lahemaa Nacionālajā parkā un ir blīvi apmeklēts. Katrā ziņā kempingu vietas kļūst aizvien vienkāršākas. Turpmākajos trijos pat nevar īsti saprast, kādas būs iespējas tikt pie malkas. Tas nozīmē, ka laicīgi jābūt galā, lai varu pa mežu savākt pietiekami daudz kurināmā.

Esmu nogājusi jau gandrīz 85 km - lieliski!! Tagad tikai uz priekšu!!
KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu