«Kāpēc bērnam atliek vien iesaukties: «Mammu!» - un skatienu zibenīgi paceļ vairākas mammas vienlaikus? Kāpēc meitenes spēlējas ar lellēm? Kāpēc mātes pieņem svešus bērnus? Lai arī mātes instinkts šķiet pašsaprotams, jautājumi par to reizēm uzpeld paši no sevis, gluži kā pats instinkts,» raksta izdevums «Mans Mazais».
Paēst, aizsargāties un vairoties - tie ir pamatinstinkti, kas iedzimst no paaudzes paaudzē. Vajadzība rūpēties par savu pēcnācēju ir mātes instinkts. «Manuprāt, tas ir iekšējs kods, kas ielikts no radīšanas brīža, lai cilvēce vispār pastāvētu. Kods, lai sievietēm būtu jādzemdē bērni un jāpārtop no sievietes par mammu. Mātes instinkts ir saistīts ar radības kroņa - bērna - nosargāšanu un izaudzināšanu,» uzskata Dzemdību nama vecmāte un psiholoģe Laila Laganovska. «Mātes instinkts piemīt gandrīz visām sievietēm, tikai tas, kā tas tiks izpausts, atšķiras, jo atkarīgs no katras sievietes vērtībām. Savukārt vērtības nosaka sociālā vide, audzināšana, apkārtējie apstākļi un paraugs, kādu sieviete kā bērns redzējusi un pārņēmusi,» stāsta psihoterapeits Pēteris Dragūns.
Pēc Lailas Laganovskas domām, visās sievietēs ir šis instinkts, tikai to, vai tas pilnībā atraisās vai ne, parāda pati dzīve. To, ka instinkts lielākajai daļai sieviešu ir ielikts jau šūpulī, pierāda mazu meiteņu lielā interese par lellēm, to auklēšanu un aprūpi. Par bēbīša ienākšanu ģimenē meitenes parasti izrāda vairāk prieka nekā puiši, un viņām raksturīga lielāka iniciatīva un vēlme rūpēties par mazākajiem brāļiem un māsām. Visbiežāk mātes instinkts parādās grūtniecības laikā vai līdz ar bērna ienākšanu pasaulē. «Jaunām meitenēm, kuras dzemdē ap 18 gadu vecumu, mātes instinkts parādās pēc bērna piedzimšanas. Savukārt topošajām mammām vecumā no 28 līdz 32 gadiem, gaidot pirmo bērnu, šis instinkts jau ir piedzimis, jo viņas īpaši sāk gādāt un rūpēties ne tikai par sevi, bet arī apkārtējiem. Viņas ir nobriedušas bērnam un vienmēr gatavas kādam palīdzēt. Man ir sajūta, ka tā ir nepieciešamība dalīties ar pāri plūstošo mīlestību, kas raisās, gatavojoties jaunam, skaistam sākumam - savam bērnam,» novērojusi Laila Laganovska.
[..]
Reizēm pie psihoterapeitiem vēršas mātes, kuras ir sapratušas, ka nemīl savus bērnus. Mātes instinkts ir attīstīts, jo viņas rūpējas par bērniem, tomēr emocionālā saikne neeksistē. Laila Laganovska uzskata, ka to atzīt ir liela drosme. «Tas jau ir solis uz priekšu, mēģinājums pieņemt sevi un rast atbildes, kāpēc tā ir noticis. Māte uzņemas rūpes, bet emocionāli ir sastingusi, vēsa pret bērnu. Visbiežāk tam pamatā ir traumatiski pārdzīvojumi bērnībā vai paaudžu paaudzēs mantotas samezglojušās, sarežģītas attiecības, kur mātes instinktam nāk līdzi lielas sāpes. Mātes instinkts netiek iznīcināts, bet iedragāts gan. Bērns nesaņem gaidīto atbalstu un drošību, kas viņam vajadzīgi.»
Vairāk par interesanto tēmu lasi šā mēneša izdevumā «Māns Mazais»!
