Kas tas īsti ir? Laikam jau jāsāk ar vārda «nūdisms» definīciju. «Vienkāršojot var teikt, ka nūdisms jeb natūrisms ir dzīvesstila kustība, kas aizstāv, reklamē un praktizē kailumu gan privātajā, gan publiskajā telpā. Vārds «nūdists» ir cēlies no latīņu vārda «nudus» - kails, savukārt natūrists - no angļu vārda daba «nature»,» šī mēneša izdevumā raksta izdevums «Pastaiga».
Izrādās, Latvijā, līdzīgi kā lielākajā daļā ASV, starp abiem jēdzieniem faktiski liek vienlīdzības zīmi, biežāk izmantojot vārdu nūdisms, savukārt citur, īpaši Lielbritānijā, uzsver būtiskas atšķirības.
Ar nūdismu saprot tikai to, ka cilvēki vienkārši bauda atkailinātu dzīvesveidu, savukārt natūrismu uzskata par dzīvesveidu
ar īpašu filozofiju: tas liek ievērot cieņu pret dabu un apkārtējo vidi vispār, sevi un citiem cilvēkiem, nereti ietver veģetārismu, nesmēķēšanu, fiziskus vingrinājumus, pacifismu utt. [..]
Mūsdienu nūdisma/natūrisma patiesie pirmsākumi meklējami Vācijā 19./20. gs. mijā. Pirmā pasaules kara laikā domas par kailo dzīvesveidu, protams, nebija aktuālas. [..] Starp citu, ari Padomju Savienībā. Runā, ka natūrismu savas saimes lokā mīļojis jau pēdējais Krievijas cars Nikolajs II, kam nebija svešs nekas, kas Vācijā iecienīts, savukārt vēlāk par kailo ķermeņu kultūru iejūsminājās Ļeņins, kurš ar to iepazinies savos Eiropas trimdas gados.
Bet kas Latvijā?
Cara laikos Jūrmalā esot atpūtušies nūdisti no Rīgas un Sanktpēterburgas. Daudzos pludmales posmos bija noteiktas ģimeņu, sieviešu un vīriešu stundas, kurās cilvēki varēja atkailināties, lai sauļotos. Brīvvalsts laikā lokāla nūdistu pludmalīte bijusi ierīkota pat uz Ķemeru sanatorijas jumta, kur atpūtnieki varēja baudīt saules vannas. Nūdisti sauļojās un peldējās Dzintaros, Bulduros un Vecāķos, arī Ķīšezera krastos un Zaķusalā.
Oficiāli Latvija nūdistu Eiropā iekļāvās 1932. gadā, kad de jure tiesības ieguva Latvijas Brīvķermeņkultūras biedrība. Tās mērķis bija plašākas masas pieradināt «pie jaunās, tagadnes laika garam un zinātnei atbilstošās kustības», proti, pie ļaušanās saulei pilnīgi plikiem. Biedrība aicināja vīriešus un sievietes atgriezties pie dabas, kopīgi kailiem sauļojoties un peldoties, sludinot, ka «nekas nav netikumīgs, kas mūsu miesas un gara veselībai nāk par labu».
Publika vienojās, ka sieviešu un vīriešu kopīga sauļošanās kailiem esot «dzimuma instinktu kairināšana un izvirtība», jo, «kur abi dzimumi kaili kopā, tur vienmēr - jau kopš Ādama un Ievas laika - ļaunums vien iznāk». Savukārt
Latvijas Ticīgo apvienība piebalsoja, ka kailķermeņu kultivēšana ved atpakaļ mežonībā.
Vēlāk, padomju gados nūdisti pulcējās diskrēti, galvenokārt Lilastes rajonā.
Mūsdienu Latvijā ir piecas iecienītākās nūdistu pludmales
Tajās iespējams sastapt lielākas vai mazākas nūdistu/natūristu kopas, bet par organizētu kustību pie mums tā īsti nevar runāt. 2004. gadā bija nodibināta Latvijas Natūristu asociācija, kurā bijuši ap 2000 biedru, bet šķiet, ka tā beigusi savu eksistenci, jo nekādas publiskas izpausmes nav atrodamas, arī tās bijusī mājaslapa nudisms.lv pirms dažiem gadiem ir nokļuvusi ar natūristiem nesaistītu cilvēku rokās.
Vairāk par nūdismu un natūrismu lasī šā mēneša žurnālā «Pastaiga»!
