Svētki cilvēka dzīvē. To etiķete un paradumi...

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Reuters/ScanPix

Visiem cilvēkiem visā pasaulē patīk svinēt svētkus. Daudziem no mums nevajag lielu iemeslu, lai sapulcētos kopā un atzīmētu kādu notikumu, taču šoreiz noskaidrosim tradicionālos notikumus, kurus atzīmē dažādās tautās un kultūrās. Vispirms ir jāsaprot, ka visi svinamie svētki iedalās divās lielās grupās - svētki, kuri saistās ar cilvēka dzīves ritējumu, un svētki, kas ir saistīti ar kalendāru un gada ritējumu.

Šoreiz par notikumiem, kas saistās ar cilvēka dzīvi.

Pirmais lielais notikums cilvēka dzīvē ir piedzimšana. Mēs gan to paši neatceramies, bet mums ir tā laime piedalīties citu cilvēku dzimšanas svētkos. Bērna dzimšana tiek svinēta gan pirms, gan pēc bērna piedzimšanas; uzaicinātajiem viesiem ir tas gods sveicināt jauno cilvēku ar nākšanu pasaulē un apsveikt laimīgo ģimeni. ASV tiek rīkotas viesības ar nosaukumu Baby shower dažas nedēļas pirms bērna piedzimšanas, kur jaunā māmiņa tiek apbērta ar dāvanām. Dienvidāfrikā šīs svinības sauc par Stārķa balli un to apmeklē tikai sievietes.

Citās tautās bērna piedzimšanu svin pēc bērna piedzimšanas. Latvijā tās sauc par raudzībām.

Atkarībā no reliģijas un kultūras šos svētkus rīko apmēram mēnesi pēc bērniņa piedzimšanas vai 40 dienas pēc piedzimšanas pareizticīgajās kultūrās.

Dzimšanas diena ir viens no galvenajiem cilvēka dzīves ikgadējiem svētkiem, kurus svin gandrīz ikvienā kultūrā un reliģijā un tā turpina līdz pat cilvēka mūža noslēgumam.

Tradīcijas, kas saistītas ar dzimšanas dienu dažādas tautās, valstīs un reliģijās:

  • Rietumu kultūrā tradicionāli viesi tiek cienāti ar torti, uz tortes tiek liktas svecītes atbilstoši gadu skaitam, kuras jubilārs nopūš, iedomājoties kādu vēlēšanos, viesi dzied apsveikuma dziesmu un dāvina jubilāram dāvanas, novēlot nākamajā dzīves gadā labu veselību un vēlmju piepildījumu.

  • Ne visi kristietības novirzieni atzīst dzimšanas dienas svinēšanu – Jehovas liecinieki noliedz šos svētkus, jo uzskata, ka tiem ir pagāniska izcelsme.

  • Ne visās tautās 18 gadi ir pilngadības svētki: ASV ir tradicionāli meitenēm svinēt 16. dzimšanas dienu, kuru sauc «Saldie 16» (sweet sixteen). Savukārt vairākās Āzijas tautās pilngadības svētki tiek svinēti 20 gadu vecumā

  • Jūdaismā pirmā būtiskākā dzimšanas diena zēniem ir 13 gadu jubileja (Bar mitzvah), tā ir lielākie svētki cilvēka mūžā, varbūt atpaliekot tikai no kāzām. Tiek uzskatīts, ka šajā dienā zēns sasniedz pieaugušā vecumu un tagad uz viņu attiecas pieauguša vīrieša pienākumi. Meitenēm nozīmīgā ir 12 gadu jubileja (Bat mitzvah). Šajos svētkos ģimene aicina visus radus un draugus un rīko vērienīgas viesības, kuras ļoti līdzinās kāzām.

  • Indijā un Nepālā dzīves sākumā ir divas būtiskas dzimšanas dienas: bērna viena gada jubilejā bērnu tur pie speciālas uguns un viņam noskuj matus, simbolizējot jaunas, tīras dzīves sākumu. Otri hinduistu nozīmīgākie dzimšanas svētki ir cilvēka otrā piedzimšana, kas tāpat kā jūdaismā tiek uzskatīta par pilngadības svētkiem. Šos svētkus sauc Upanayana – kad bērns sāk mācīties un piedzimst otrreiz caur savām jauniegūtajām zināšanām. Šīs ceremonijas laikā cilvēkam uz kreisā pleca tiek uzlikta aukla, kuru viņš valkā visu atlikušo mūžu un kas nozīmē to, ka viņš apgūst zināšanas. Šie svētki tiek svinēti dažādos vecumos, dažreiz tas ir 8 gadu vecumā, citreiz 13 gadu vecumā, tas ir atkarīgs no kastas piederības.

  • Viduslaikos vienkāršie kristīgie ļaudis svinēja viņa aizgādņa svētā vārda dienu, kurā bija nosaukti (mūsdienās tā ir saglabājusies kā vārdadiena), augstdzimušie svinēja savējo dzimšanas dienu.

  • Cilvēki, kuri ir dzimuši garā gada 29. februārī, savu dzimšanas dienu parasti svin 1. martā vai arī 28. februārī.

  • Vairākās Āzijas valstīs, kurās vadās pēc zodiaka zīmēm, plaši tiek atzīmēta 60. dzimšanas diena

  • Britānijas karaliene

    Elizabete II sūta oficiālu karaļnama apsveikumu ikvienam Lielbritānijas iedzīvotājam, kurš svin savu 100., 105. dzimšanas dienu

    un katru gadu pēc 105. jubilejas. Karalienes ģimenē labi atceras 2000. gadu, kad karaliene sūtīja oficiālo apsveikumu savai mammai 100 gadu jubilejā.

Kāzas ir nozīmīgi svētki cilvēka mūžā, kurus divi cilvēki izvēlas svinēt, simbolizējot jaunas ģimenes sākumu un divu ģimeņu apvienošanos vienā. Pasaules tautās, kultūrās un reliģijās ir daudzas un ļoti dažādas tradīcijas, kas tiek ievērotas kāzās, minēsim tikai dažas:

  • Pirmie svētki, kuri saistās ar kāzām, ir saderināšanās balle, kuru tradicionāli organizē līgavas ģimene. Vēsturiski tā bija pārsteiguma balle, kurā jaunās līgavas tēvs informēja radus un draugus par gaidāmajām kāzām. Tā kā tas parasti bija pārsteigums, tad šajās ballēs dāvanas neviens nedāvināja.

  • Kāzu svinības turpinās ar vecmeitu un vecpuišu ballītēm, kuru aizsākums meklējams jau senajā Spartas karaspēkā, kur līgavainis ar saviem draugiem svinēja ardievas vecpuiša dzīvei ar mežonīgām svinībām. Sievietes šajās ballēs netika aicinātas.

  • Līgavas draudzenes tradicionāli organizē līgavas ballīti (bridal shower), kurā apber līgavu ar dāvanām. Šo ballīti parasti organizē vienu divas nedēļas pirms kāzām. Šajā pasākumā vīrieši netiek ielūgti.

  • Saskaņā ar angļu ticējumiem laimīgākā diena kāzām ir trešdiena, pirmdiena ir bagātībai, otrdiena ir veselībai.

    Visneveiksmīgākā diena kāzām ir sestdiena.
  • Saskaņā ar hindu ticējumu lietus kāzu dienā nes laimi.

  • Ēģiptiešu sievietes kniebj līgavai kāzu dienā, lai tai būtu veiksmīga dzīve.

  • Somu līgava dienā pirms kāzām apstaigāja kaimiņus un vāca dāvanas veiksmīgai dzīvei. Viņu pavadīja pēc iespējas vecāks kungs, kas simbolizēja ilggadīgu laulību.

  • Anglijas karaliene Viktorija 1840. gadā aizsāka tradīciju kāzās vilkt baltu kleitu, līdz tam līgava uz kāzām vilka savu labāko kleitu, bet balts līgavas tērps bija tradicionāls tikai Japānā.

  • Senie grieķi un romieši ticēja, ka plīvurs līgavu aizsargā no ļaunas acs. Līgava plīvuru savā kāzu dienā liek jau no šiem aizvēsturiskajiem laikiem.

  • Tradicionālā kāzu torte tāpat nāk no senajiem romiešiem, kur kāzās maizes klaips tika lauzts virs līgavas galvas, lai veicināto viņas auglību.

  • Kristīgā ceremonijā līgava stāv līgavainim pie kreisās rokas,

lai labā roka būtu brīva, ar ko cīnīties ar citiem līgavas tīkotājiem
KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu