Saulains, uzturvielām bagāts un brīvs no ĢMO – Latvijā audzēts rapsis

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Publicitātes foto

Saulaini dzeltenie lauki Latvijas iedzīvotājus un viesus vasaras sākumā priecē arvien biežāk. Šobrīd jau esam pieraduši pie tiem un zinām – no šīs kultūras top augstvērtīga eļļa. Bet kāds ir rapša dzīves cikls, cik daudz pūļu saimniekiem ir jāpieliek, lai tos veiksmīgi izaudzētu un ko īsti iegūstam, iekļaujot rapšu eļļu uzturā?

100% no laikapstākļiem atkarīga kultūra

Jautāts par to, kā viņš ir nonācis līdz rapšu audzēšanai, Arnolds Jātnieks, zemnieku saimniecības «Vaidelotes» īpašnieks un saimnieks, atzīst, ka ar šo kultūru iepazinies jau deviņdesmito gadu sākumā, esot Zviedrijā. Pārņemot praksi no tuvējās kaimiņvalsts, Arnolds 1991. gadā sāka audzēt rapsi Latvijā, savā saimniecībā, ik gadu ar rapsi apsējot 25 no 322 saimniecības hektāriem.

Pieredzējušais saimnieks atzīst, ka par spīti lielākajam riskam un 100% atkarībai no laikapstākļiem, viņš savā saimniecībā izvēlas vairāk sēt ziemas, nevis vasaras rapsi: «Ziemas rapšiem ir lielāka uzturvērtība, lielāka ražas atdeve, taču arī lielāks risks. Salnas, kailsals un temperatūras svārstības – tas viss ietekmē rapša augšanu. Tāpat ziedēšanas laikā, kas rapsim ir 6 nedēļas, ir būtisks sauss un saulains laiks – lai sēkla labi nogatavotos un lai bites varētu veikt savu apputeksnēšanas darbu. Uz ražas novākšanu arī ilgstošas lietavas var traucēt.» Nelabvēlīgu laikapstākļu ietekmē reizēm gadās, ka ziemas rapši līdz pavasarim aiziet postā un tad ir jāpārsēj – vai nu vasaras rapsis, vai kāda cita kultūra. Ražas zaudēšana zemniekiem ir lieki izdevumi un laika patēriņš.

Eksperimentiem nē

25 gadu pieredze ir ļāvusi zemnieku saimniecības īpašniekam saprast labāko pieeju šīs kultūras audzēšanai. Dzīves skola lauksaimniecībā ir jāiziet, un ar gadiem katrs saimnieks saprot, kas ir tas labākais sējas un pļaujas laiks katrai kultūrai. Tieši tāpēc Arnolds stingri pieturas pie labākajiem savā praksē pārbaudītajiem rapšu sējas laikiem – ziemas rapsim tas ir līdz 15. augustam, bet vasaras – līdz 10. maijam.

Rapsis arī ir īpašs ar to, ka šai kultūrai ir dziļa sakņu sistēma, tas labi atdod organisko vērtību augsnei. Interesanti, ka rapša audzēšanas vieta regulāri jāmaina – to vienā laukā var audzēt tikai katru ceturto gadu. Arnolds rapšu laukus nomaina ar graudaugiem vai pupām.

Audzēšana tiek stingri uzraudzīta

Gan to, vai tiek ievērota lauku nomaiņa katrai kultūrai, gan arī to, kādi un cik bieži augu aizsardzības līdzekļi tiek lietoti – tas viss tiek stingri uzraudzīts. Lai zemnieks varētu nodarboties ar lauksaimniecību un lietot augu aizsardzības līdzekļus, ir jāiziet īpaši kursi par to lietošanu. Piemēram, nesen tika aizliegts lietot sējai kodinātas rapšu sēklas, lai aizsargātu bites. Tāpat rapšu ziedēšanas laikā, kas ir aktīvs periods bitēm medus vākšanai, augu miglošana ir jāveic vēlās vakara un nakts stundās, kad bites neizlido.

Arnolds arī dalās savās domās par augu aizsardzības līdzekļiem: «Ja es neiedodu augam to, kas tam ir vajadzīgs konkrētajā laikā, tas attēlojas ražā – tā ir zema, nekvalitatīva. Skopais maksā divreiz, kā sakāmvārdā.» Tāpat saimnieks uzskata, ka bioloģiski lielos apjomos šo kultūru audzēt ir praktiski neiespējami – bez speciālajiem līdzekļiem augus apēd kukaiņi un būs grūti cīnīties arī pret dažādām augu slimībām.

Būtiski, ka Latvijā, tāpat kā visā Eiropas Savienībā, netiek audzēti rapši, kas satur ĢMO (ģenētiski modificētus organismus). Tāpat ne tikai rapšu audzēšana tiek stingri kontrolēta, bet arī katra nodotā ražas krava tiek pārbaudīta uz kvalitāti, mitrumu. Vidēji rapša sēklā eļļas saturs ir ap 30%, bet reizēm gadoties līdz pat 40%.

Foto: depositphotos.com

Vērtīgās taukskābes un neitrāla garša

Rapšu eļļai piemīt neitrāla garša, tāpēc to var plaši pielietot kulinārijā – gan cepšanai, gan izmantot salātiem, mērču pagatavošanā, gan konditorejā. Kā norāda sertificēta uztura speciāliste Lizete Puga, rapšu eļļas sastāvā dominē mononepiesātinātās taukskābes, E vitamīns, kā arī tajā atrodamas tik ļoti vērtīgās polinepiesātinātās omega 3 un omega 6 taukskābes. Lietojot rapšu eļļu, esam ieguvēji, jo tā satur cilvēkam tik ļoti vitāli nepieciešamās taukskābes omega 9 un omega 3 vienuviet. Pozitīvi vērtējams arī fakts, ka rapšu eļļai ir samērā augsts degšanas punkts, tamdēļ to plaši izmanto pārtikas rūpniecībā, gan pievienojot to svaigā veidā, gan karsējot. Mājas nepieciešamībām (viegli apcept, salātiem u.tml.) priekšroku ieteiktu sniegt nerafinētai rapšu eļļai, kas ir iegūta no bioloģiski audzētiem rapšiem, jo tādejādi būs augstāks bioloģiski aktīvo vielu daudzums.

Uztura speciāliste Lizete Puga
Uztura speciāliste Lizete Puga Foto: Publicitātes foto

Uztura speciāliste skaidro, ka visbiežāk cilvēki baidās no erukskābes klātbūtnes rapšu eļļā, kas sen jau selekcijas rezultātā vairs nav atrodama eļļai audzētajos rapšos. Puga uzsver, ka rapšu eļļa pēc savas uzturvērtības ir gana universāla tamdēļ uzskata, ka tā var būt arī kā viena no galvenajām eļļas pudelēm mājās. Rapšu eļļu ērti izmantot dažādu salātu un auksto uzkodu gatavošanai, kā arī lai viegli apceptu dārzeņus, olbaltumvielām bagātos produktus un daudzveidotu savu ēdienkarti.

Var uzskatīt, ka rapši ir viena no nedaudzajām lauksaimniecības kultūrām, kas, neraugoties uz salu un spīviem vējiem, sevī uzkrāj daudz vērtīgu uzturvielu.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu