Mēs dzīvojam 21.gadsimtā, kad lielākā daļa darbu tiek veikti sēdus: darbs pie datora birojos, sabiedriskajās iestādēs vai pat veikalu kasēs. Pirmajā acumirklī var šķist, ka tas nemaz nav grūti – visu dienu sēdi pie datora vai apkalpo klientus, jo tādu darbu taču nevar pat salīdzināt ar smagu fizisku darbu, kad visu dienu nākas pavadīt uz kājām, celt smagumus vai pastāvīgi pieliekties. Un tas ir tiesa, bet arī sēdošs darbs var negatīvi ietekmēt cilvēka veselību.
Kādus draudus cilvēka veselībai var radīt sēdošs darbs?
Cilvēkiem, kas veic fiziski aktīvu darbu, bieži vien šķiet, ka sēdošs darbs ir ļoti viegls un nenogurdinošs. Taču realitāte ir tāda, ka daudzi biroju darbinieki sūdzas par muguras muskuļu, locītavu un mugurkaula sāpēm, pasliktinošos redzi un pat bezmiegu. Turklāt tam visam klāt nāk ne pārāk veselīga, kā arī neregulāra biroju darbinieku ēšana, lielais patērētā kofeīna un ļoti bieži arī nikotīna daudzums.
Visvairāk sēdoša darba dēļ cieš mugura. Pilnīgi dabiski, ka cilvēki, kuri strādā sēdošu darbu, ne vienmēr sēž pareizi. Turklāt biroju krēsli reizēm neatbilst ergonomikas prasībām. Tāpēc nepareiza poza sēžot par sevi atgādina ar muguras sāpēm, kas var kļūt par citu slimību cēloni (piemēram, mugurkaula trūces). Turklāt, ilgstoši sēžot mugurkaula skriemeļi izjūt lielu slodzi, kuru dēļ var attīstīties krūšu un kakla daļas radikulīts, un ja vēl visu dienu nākas skatīties datora monitorā, tad draud tuvredzība.
Arī veiktie zinātniskie pētījumi apstiprina, ka, ja sēžot tiek pavadītas vairāk kā 4 stundas bez pārtraukuma, palielinās tādu slimību iegūšanas risks, kā diabēts, vēzis, hipertonija, asinsvadu un sirds slimības. Pārāk maza fiziskā aktivitāte sievietēm izraisa vēnu varikozi. Tiesa, ilgu laiku tika uzskatīts, ka šī slimība ir iedzimta. Taču mediķi atzīmē, ka no varikozām vēnām arvien vairāk cieš sievietes, kuras ģenētiski nav mantojušas šo slimību. Tostarp, veicot sēdošu darbu, palēninās vielmaiņa, tiek traucēta asinsrite, bet tie ir galvenie cēloņi, kuru dēļ sāk pieaugt svars.
Padomi tiem, kuri visu dienu atrodas sēdus stāvoklī
Pirmais, kam jāpievērš uzmanība, ir poza – tai nepieciešamiergonomiskie biroja krēsli.Kas tas ir – ergonomiski biroja krēsli? Tie ir tādi krēsli, kuru galvenais elements ir atzveltne, roku balsti, bet augstums tiek regulēts atbilstoši katra cilvēka fizioloģijai: viņa garumam, mugurkaula izliekumam, roku garumam utt. Šobrīd mēbeļu veikali vai elektroniskie veikali, piemēram –220.lv,piedāvā ļoti plašu ergonomisko biroja krēslu sortimentu, tāpēc jautājumu par jauniem biroja krēsliem vajadzētu apspriest kolektīva sapulcēs.
Otrs ļoti svarīgs aspekts, kas ietekmē sēdošu darbu strādājošu cilvēku – datora ekrāna augstums un tā novietojums. Ļoti svarīgi, lai, strādājot pie datora, tā ekrāns atrastos nedaudz zemāk par acu līmeni. Turklāt mediķi ļoti iesaka ik pēc 20 minūtēm taisīt dažu minūšu pārtraukumus, lai acis var atpūsties. Gadījumā, ja telpā ir ļoti sauss klimats, pa rokai būtu jābūt mākslīgajām asarām, kas novērš sausumu acīs un mazina diskomforta sajūtu.
Laikam gan katrs cilvēks, kurš veic sēdošu darbu, lieliski zina, ka ļoti bieži uznāk slinkums, tāpēc pēc darba mēs steidzamies mājās, kur mūs gaida vakariņas, televizors un mīksts dīvāns. Tomēr nedrīkst atļaut sev slinkot, jo fiziskā aktivitāte pēc darba – tā ir labas fiziskās un psiholoģiskās veselības garantija. Tāpēc, pavadot visu dienu neaktīvā pozā, vajadzētu savu atgūt pēc darba. Protams, ka nevar atlīdzināt visas biroja krēslā pavadītās stundas, bet intensīvs treniņš sporta zālē, gara pastaiga svaigā gaisā vai kross nevienam nav kaitējis. Fiziskā aktivitāte ne tikai mazina dažādu slimību risku, bet arī uzlabo vispārējo pašsajūtu, tostarp – miega kvalitāti.
Daļa cilvēku, kuri strādā sēdošu darbu un brīvo laiku pavada, ērti iekārtojušies dīvānā, sūdzas par nekvalitatīvu miegu un enerģijas trūkumu. Tā notiek tāpēc, ka, izpildot sēdošu darbu, nogurst garīgi, bet ne fiziski. Tādējādi organismā zūd harmonija – smadzenes grib atpūsties, bet ķermenis – nē. Tātad fiziska darbība pēc darba – visefektīvākais līdzeklis pret bezmiegu vai nekvalitatīvu miegu.
Un visbeidzot, nedaudz jāpastāsta arī par pareizu ēšanu, kam ir liela nozīme, lai cilvēka organisms normāli funkcionētu. Pēdējā laikā ļoti daudz tiek saņemta informācija par kaitīgumu, ko organismam nodara neveselīgs ātri pagatavojams ēdiens. Darbiniekiem parasti ir tikai viens pusdienu pārtraukums. Vieni to izmanto, lai apmeklētu sabiedriskās ēdināšanas iestādes, citi atnes mājās pagatavotu ēdienu, trešie bauda garšīgu, bet neveselīgu ātri pagatavojamu pārtiku vai lieto uzkodas. Tāpēc visiem sēdošu darbu darošajiem ir jāsabalansē savs uzturs, piemēram, regulāri jālieto uzturā ēdiens, kam ir augsta enerģētiskā vērtība. Turklāt ieteicams ik pēc dažām stundām apēst nedaudz riekstus vai augļus un neaizmirst dzert parastu vai ar minerāliem bagātinātu ūdeni, kā arī nelietot pārāk daudz kafijas.
Katrs darbs ir atbildīgs, svarīgs un vajadzīgs, un, lai gan zināmas nianses rada risks veselībai, tikai no paša cilvēka ir atkarīgs, cik liels šis risks būs.