Klāt Ziemassvētki - jautājām Latvijā iemīļotajai daiļavu apvienībai «Latvian Voices», kādi parasti ir viņu gada skaistākie un sirsnīgākie svētki!
Kā Ziemassvētkus svin «Latvian Voices» daiļavas? Uzzini viņu tradīcijas.
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Beāte Locika
Mans Ziemassvētku vakars nav iedomājams bez svētku dievkalpojuma lauku baznīciņā un viesošanās pie lielā galda, kur tradicionālos gardumus ir sarūpējusi vecmamma. Lai arī vakars ir pilns ar jautrām sarunām un smiekliem, tomēr vismīļākā svētku tradīcija ir tieši mirklis pirms ķeršanās pie lielā mielasta kalna.
Vecmamma katram izdala maizītes gabaliņu, ar kuru jādodas pie pārējiem, pasakot kādu labu vārdu vai novēlējumu jau nākamajam gadam.
Par to pretī var nolauzt maizes gabaliņu un to apēst. Tā katram no mums ir jāpasaka kāds mīļš vārds visiem pārējiem, un tikai tad var sēsties pie galda. Ir tik jauki, ka pēc ikdienas steigas, vismaz reizi gadā mums atrodas brītiņš pateikt otram to silto un mīļo, kas citkārt paliek noklusēts.
Dita Belicka
Ziemassvētku gaidīšanas laikā manī atdzimst vispatiesākais iekšējais bērns. Pat zinot to, ka ziemas paliek arvien siltākas un sniega arvien mazāk, mani nepamet sajūta, ka tūlīt, tūlīt sasnigs un varēsi krist kupenās, pikoties un braukt uz kalnu.
Tas viss ir savijies kopā ar mandarīnu smaržu un karstu kakao. Un tā katru gad’ no jauna...
Taču viena no tādām īstām Ziemassvētku tradīcijām, cik vien sevi atceros, ir Talsu luterāņu baznīcas apmeklējums Ziemassvētku vakarā.
Laura Leontjeva
Man ir īpaši svarīgi svētkus pavadīt savās lauku mājās kopā ar ģimeni, mammu un tēti, un māsas ģimeni. Mēs ar vīru un bērniem parasti uz laukiem dodamies pēc Latvian Voices koncerta 23. decembra vakarā, lai no rīta varētu kopīgi gatavoties svētkiem.
Pēc eglītes uz mežu mēs dodamies 24. decembra rītā, uz mežu vedam ābolus, burkānus un kartupeļus, lai zvēriem arī tiek. Noliekam svecītes kapiņos saviem mīļajiem un, atbraukuši mājās, ar bērniem cepam piparkūkas un taisām ēst. Tas mirklis, kad visi rosās pa māju, fonā skan Ziemassvētku dziesmas, ir mans vismīļākais laiks.
Parasti mēs visu sariktējam un tad dodamies uz mūsu Talsu evaņģēliski luteriskās baznīcas svētku dievkalpojumu un iestājas ilgi gaidītais miers.
Pēc tam kopīgi baudām vakariņas, kurās mums vienmēr ir
zirņi ar žāvētas gaļas mērci, sautēti kāposti, mammas īpaši pagatavotā karpa, cūkas cepetis un vēl un vēl.. kā minimums deviņi ēdieni.
Bet pēkšņi atskan pie durvīm klauvējiens un izrādās, ka Ziemassvētku rūķis ir atstājis dāvanu maisu un pat cepuri gadu no gada aizmirsis uz kāpnēm.
Ar dziesmām un dzejoļiem, klavieru skaņdarbiem un kopīgu ģimenes muzicēšanu noslēdzas svētku vakars.
Jā, un vēl mēs diezgan daudz raudam,
jo visi esam dikti emocionāli un pateicīgi, ka varam būt kopā.»
Marta Lortkipanidze
Manā ğimenē iztiekam bez eglīšu ciršanas, speķa pīrāgu cepšanas un dāvanu pirkšanas. Adventa laiks man asociējas ar koncertēšanu un vairākkārt redzētu filmu skatīšanos. Latvian Voices ir būtiska daļa no manas Ziemassvētku sajūtas.
Laura Jēkabsone
Man Ziemassvētki īstenībā ir jūlijā, jo, kā smejies, «ragavas taisa vasarā», kas manā gadījumā ir komponēšana! Nu, tad es aizvelku aizkarus, saslēdzu Ziemassvētku lampiņas un strādāju! Un Adventa laiks man viennozīmīgi ir kopā ar Latvian Voices. Prieks, ka šogad to pavadīsim tepat Latvijā.
Zane Stafecka
Jau gandrīz desmit gadus par manu tradīciju ir kļuvuši Adventes koncerti kopā ar grupu Latvian Voices. Bez tiem mans decembris nav iedomājams.
Un, kopš ar mani kopā dzīvo kaķis Emīls, Adventes vainagu savās mājās labāk neienesu.
Toties laikā līdz Ziemassvētkiem vakaros mēdzu iededzināt vai nu kādu svecīti, vai gaismu virteni, lai radītu neikdienišķu, pirmssvētku noskaņu. Tāpat mēdzu klausīties skaņu celiņu no filmas «Viens pats mājās», jo tas rada asociācijas ar bērnību un visburvīgākajiem Ziemassvētkiem, ko atceros.