Pēc pirtnieka, prihoterapeita Jura Batņas apmeklētās lekcijas zināšanu telpā «Zikurāts» man radās vēlme ar jums padalīties viņa novadītajā sveces meditācijā. Ticu, ka šie svētki mums visiem ir nesuši krietnu devu satraukuma un stresa, tāpēc tagad laiks pirms svētku mielasta veikt nelielu meditāciju un pateikties, ka esam šeit un tagad!
Šī gaišā meditācija ir lielisks veids, kā sevī saglabāt gaismu un siltumu, kurā dalīties. Izmēģini! Citēšu Jura Batņa vadīto meditāciju:
«Apsēžamies pēc iespējas ērtākā stāvoklī, t.s. kučiera pozā. Ne rokas, ne kājas nav sakrustotas, sēžam taisnu muguru, rokas ērti atbalstās uz ceļgaliem. Mēģinām nomierināties un sākt vienmērīgi, dziļi elpot.
Vērojam, kā gaiss mūsos ieplūst un izplūst. Ja ir vēlme, var arī aizvērt acis, ja ne - koncentrējamies uz sveces liesmiņu.
Katra ieelpa dziļa un pamatīga, bet nedaudz dziļāka un pamatīgāka ir izelpa.
Iztēlojamies, ka ieelpā mēs ieelpojam gaismu, bet izelpojam visu tumšo, kas uzkrājies mūsos.... Tālāk elposim astoņos punktos...
1. Ieelpojam gaismu izstieptas rokas attālumā virs galvas un izelpojam visas šaubas par to. Ir vai nav šī pasaule Dieva radīta. Vai varu radīt vai neradīt personīgas attiecības ar Dievu. Ieelpoju gaismu - izelpojam šaubas!
2. Nolaižamies pusmetru zemāk - tur, kur mums ir avotiņš, caur kurieni mūsos ienāca dvēselīte. Šī ir tā vieta, caur kuru mēs esam atvērti garīgajām lietām. Ieelpojam gaismu, izelpojam šaubas!
3. Nolaižamies zemāk - pieres vidū, starp uzacīm. Trešās acs vietā, kur varam piedzīvot dievišķumu. Te mēs varam kļūt gaiši un priecīgi. Ieelpojam gaismu - izelpojam šaubas, ka eksistē šī smalkā pasaule.
4. Nolaižamies zemāk tur, kur mums ir kakla bedrīte. Ieelpojam visus nepateiktos un nevietā pateiktos vārdus. Ieelpojam gaismu sirdī un izelpojam un izelpā piepildām ar gaismu katru ķermeņa šūnu. Īpaši problemātiskajās vietās.
5. Nolaižamies zemāk tur, kur mums ir diafragma vai t.s. saules pinums. Ieelpojam ar vēderu gaismu, izelpojam dusmas, īpaši tās, kuras ir apslēptas un neizpaustas. Turpinām dziļi elpot.
6. Nonākam pie nabas un pāris centimetrus zemāk. Ieelpojam gaismu un izelpojam laimes sajūtu, kas saistāma ar dzimumu, seksualitāti, emocijām. Turpinām dziļi un mierīgi elpot.
7. Nonākam tur, kur mums ir pirmā saulīte - sievietēm vietā starp ieeju makstī un taisno zarnu, vietā, ko sauc par starpeni. Vīriešiem turpat. Ieelpojam gaismu - izelpojam bailes par to, vai es drīkstu būt uz šīs pasaules.
8. Nonākam pusmetru zem mūsu kājām, astotajā saulītē, kur atrodas mūsu senči. Aizsūtām viņiem gaismu un pateicību par to, ka esam šajā pasaulē. Paldies mūsu saknēm!
Tad ieelpojam dziļi gaismu un izelpojam izstieptas rokas augstumā virs galvas, un piepildām visu telpu ar gaismu. Tā atkārtojam vēl divas reizes.
Atgriežamies no snaudas, pastaipāmies un turpinām smaidīt!»
/nginx/o/2021/09/09/14056802t1h7348.jpg)
