«Vingruma» Ansis: tā kaloriju skaitīšana dažreiz var pat ievest azartā, sieva arī sāka svērt maizi!

Egoiste
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Privātais arhīvs

Kā jau jebkurā konkursā, ieraugot savā telefona aparātā zvanu no nepazīstama numura, sirds sāka straujāk pukstēt... Esmu iekļuvis izredzēto piecu vidū, kas mēģinās piepildīt savus sapņus!

Vingruma klubs – hmm... Biju dzirdējis šo vārdu salikumu izskanot radio sporta stundā, bet nebiju īsti pievērsis uzmanību. Edgars Barbaks un Anatolijs Kreipāns dikti slavēja šo klubu. Paši esot aktīvi tā apmeklētāji.

Bija 15. janvāra vakars, biju aizkavējies darbā, bet tagad man par to tikai jāpriecājas, jo, braucot mājās, dzirdēju kārtējo Sporta stundas iknedēļas raidījumu, kurā tika pieminēts, ka šī ir pēdējā diena, kad iespējams pieteikties Vingruma maratonam.

Klausoties radio pārraidi par mūsu sportistu sasniegumiem un arī neveiksmēm, pieņēmu lēmumu! Vai es esmu sliktāks nekā šovā «Īstie veči», kur redzams, ka tikai daži veči ir motivēti darīt lielas lietas savā un komandas labā?

Foto: privātais arhīvs

Bet stāsts jau nav par viņiem, bet gan par mani! Kā jau jebkurā konkursā, ieraugot savā telefona aparātā zvanu no nepazīstama numura, sirds sāka straujāk pukstēt.

IEDOMĀJIETIES – mani uzaicināja uz interviju! Biju manāmi satraukts, šādi nebiju juties, kopš bildināju savu sievu. Uztraukums sevi lika manīt. Intervijā, kā man pašam šķita, neko prātīgu tā arī nepateicu, atbildēju sausi uz jautājumiem, mēģināju kaut kā izlocīties. Mana mēle nav mans maizes avots! Bet jo patīkama izvērtās piektdienas pēcpusdiena, uzzinot brīnišķīgo ziņu –

esmu iekļuvis izredzēto piecu vidū, kas mēģinās piepildīt savus sapņus kopā ar Vingruma kluba maratonistiem.

Uzzinot, ka piedalos Vingruma maratonā, darba diena paskrēja vēja spārniem. Arī nedēļas nogale pagāja vienā elpas vilcienā, sestdienā kopā ar uzticamākajiem medību kolektīva biedriem medījām pēdējās kolektīvajās medībās. Tik daudz briežu un zaķu pēdu sen nebija gadījies manīt. Svētdien rušinoties savā lauku īpašumā, uzgājām turpat pagalmā gan zaķa lielos izbīļa lēcienus, iespējams, mucis no lūša, kura pēdas arī bija redzamas netālu no garauša nospiedumiem sniegā, gan brieža pēdas pie ābelēm, meklējot sniegā zudušos ābolus. Vismaz viens mierinājums, pavasarī nebūs jālasa puvušie āboli!!

Foto: privātais arhīvs

Pirmdiena – kā jau pirmdiena, daudz darba un laiks rit nemanot.

Ir pienācis laiks doties uz Vingruma kluba piecu gadu svinībām un Vingruma maratona atklāšanu.

Pa ceļam, kā jau parasti Rīgas ielās, uzsnieg sniegs, Rīgas ielas pārvēršas lielos sastrēgumos, stihija mūsu laika apstākļiem.

Nokļūstot galamērķī, mani sagaida mans treneris un visa maratona mentors – Normunds! Aprunājoties un diskutējot, kas mani sagaida šajā maratonā, mums pievienojas otrs viņa trenējamais, var arī teikt mans konkurents, bet šajā trīs mēnešu posmā mēs paši sev esam lielākie konkurenti, draugi un ienaidnieki. Katrs esam nākuši ar saviem mērķiem un ilūzijām, ko gribam vai vēlamies iegūt pēc šo trīs mēnešu cīņas ar sevi. Ar Raimondu jau atradām kopīgu valodu un saskaņojām treniņu laikus, lai varam viens otru uzmundrināt un atbalstīt. Kā vecā labā padomju laika filmā saka galvenie varoņi: «Odin za vseh, vse za odnovo!» (Viens par visiem, visi par vienu.)

Trešdiena, ĀRPRĀC – jā, tieši ar burtu C!!! Uzzināju tik daudz informācijas, cik mēs bezatbildīgi izturamies paši pret savu ķermeni! Normunds ieveda mani nedaudz citā pasaulē, visu apstāstīja un parādīja. Biju jau pieradis no rīta iedzert pāris ūdens glāzes, pusdienas ap 12 un vakariņas pēc darba. Pēc Normunda stāstītā, diena jāsadala vismaz piecās ēdienreizēs. Trīs pamata un divas starp pamata ēdienreizēm. Lūkosim, kas no tā visa sanāks!

Pēc īsā kursa pareizā ēšanā devāmies uz sporta zāli. Viss kā jau pieņemts, iesildīšanās, staipīšanās, dažnedažādi vingrinājumi ar trenažieriem un beigās atsildīšanās. Galvenais atcerēties staipīšanās vingrinājumus, muskuļi iestīvējuši...

Vakarā ieejot veikalā, apjuku, vairs īsti nesapratu, ko pirkt un kam iet ar līkumu.

Pa dienu izdomātā vakariņu ēdienkarte ar noteiktām kalorijām izgaisa kā nebijusi. Bet tomēr savācu sevi un vakariņās notiesāju savas 800 kcal...

Ceturtdien piecēlos ar domu vakarā aiziet uz vēl vienu treniņu, par spīti tam, ka Normunds teica, lai nesteidzamies, ieejam lēnām ritmā. Paņēmu uz darbu līdzi sporta tērpu, bet jau ceļā uz darbu jutu, kā muskuļi sāk just vakardienas nelielo treniņu. Dienai ejot, sapratu, ka Normundam būs taisnība, nevajag trakot un visai šai lietai vajag pieiet ar nesteigšanos.

Ja visu darīsi pareizi un savlaicīgi, svars zudīs un muskuļi pieņemsies spēkā.

Tā kaloriju skaitīšana dažreiz var pat ievest azartā, sieva brokastīs arī sāka svērt maizi, pētīt kalorijas uz iepakojumiem un rēķināt, vai nav par daudz vai maz! Kā jau biju minējis savā Instagram un Facebook kontā, ēst var visu, mani jo īpaši priecē tas, ka jūras produktos ir salīdzinoši maz kaloriju, tas nozīmē, ka drīkst vairāk ēst...

Piektdiena – cenšos katru rītu ieradināties celties nedaudz ātrāk, kā nekā jāēd brokastis, ko līdz šim nedarīju, iztiku tikai ar ūdens glāzi. Šodien paredzēts pirmais nopietnais treniņš – gaidu ar nepacietību. Nedaudz pirms treniņa sākuma ierodos Vingruma klubā, Raimonds, mans cīņas biedrs, jau priekšā, paspējis jau iečekoties visos sociālajos tīklos! Ieejot ģērbtuvē, pirmais, ko ieraugu, ir cilvēks, kurš ir lielākais iniciators tam, ka esmu pieteicies un nokļuvis Vingruma maratonā! Uzminiet, kurš tas ir! Pareizi – Anatolijs Kreipāns. Ceru, šī nebūs pēdējā saskriešanās šajā klubā.

Treniņš izvērtās gana intensīvs, jāmēģina tikai atcerēties visi staipīšanās vingrinājumi. Ejot trenažieri pēc trenažiera, Normunds tik saka, lai lieku svarus klāt, izskatoties stiprs, man pašam gan tā nelikās. Bet patīkami bija dzirdēt tāda veida replikas.

Īss rezumē par šīm trim dienām ciparos

Starta masa trešdienas vakarā pēc mājās pieejamiem svariem bija 111,- kg. Ceturtdien tika apēstas 2101 kcal, svari rādīja 110,7. Piektdien notiesāju, ar visu to, ka svinēju savu vārdadienu, 2800 kcal. Bet svari vēl vairāk iepriecināja – 110,- kg.

Ansis Andže (40)

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu