Sveiki, sveiki… rit sestā Vingruma maratona nedēļa. Pirmdiena kā jau pirmdiena, tiek apmeklēts ierastais treniņš trenažieru zālē. Pirmdienas ir tās dienas, kad arī treneris pievērš uzmanību mūsu uzdevumu izpildei treniņa laikā. Novērojumi liecina, ka mums piešķirtais treneris ir diezgan «pieprasīts» šajā Vingruma klubā, un ne vienmēr sanāk kopīgi treniņi ar treneri…
Lai nepaliktu garlaicīgi, šā Vingruma maratona ietvaros otrdien nolēmu apmeklēt ārstniecisko vingrošanu. Trenerīte jauka, pēc sajūtām un vingrojumu izpildes daudzuma likās, ka biju nedaudz neveikla…. Nodarbību beidzu ar smaidu uz lūpām un nedaudz traumētu plecu….
Nedēļas vidū bija jāpārdzīvo smagi emocionāli pārdzīvojumi personīgajā dzīvē, kuru rezultātā ieguvējs nav neviens…
Paldies maniem mīļajiem, kas mani atbalstīja šajā dienā.
Neskatoties uz to, kas ir noticis, ierastais dienas ritms nemainās, un ceturtdien bija tā diena, kad visu savu uzkrāto enerģiju atstāju Vingruma kluba trenažieru zālē un ārstnieciskās vingrošanas nodarbībā, kuras laikā laikam biju īpaši «tizla» un nejauši sastiepu plecu vēlreiz, kam negadās.
Sāpes milzīgas, vienas rokas kustības ierobežotas :( Tā var gadīties tikai man…
Ņemot vērā visu iepriekš minēto, piektdienas rīts tiek pavadīts pie ļoti atsaucīgas fizioterapeites; plecs sateipots un dienas ritms neļauj atpūsties… Mana ģimene joprojām lielā nesaprašanā, kā es to dabūju gatavu… un ir gatavi «deportēt» uz traumpunktu, pagaidām vēl nav izdevies😊
Neskatoties uz visiem pārdzīvojumiem, ēdienreižu plānošana norit tā, kā tam jānotiek, visu veidu aktivitātes tiek uzskaitītas… Šajā nedēļā manas burvīgās meitas sekoja tam, lai mamma, īpaši pārdzīvojumu pilnās dienās, neatkāptos no ierastā režīma.
Tomēr neliels našķis 90% tumšās šokolādes izskatā mazā apjomā tika pieļauts…. Reizēm sevi taču jāpalutina.
Brīvdienas tika pavadītas ārpuskluba aktivitātēs, ejot pastaigā pa iecienīto maršrutu līdz jūrai un atpakaļ un saudzējot savu plecu…
Lūk tāda nu bija mana nedēļa! Tiekamies pēc nedēļas😊
Vingruma maratoniste Dace
