Tautā iemīļotā Valmieras drāmas teātra aktrise Regīna Devīte intervijā žurnālam «Ieva» neslēpj, ka dzīvē ir nācies daudz grēkot. «Grēkots ir bezgala daudz. Un es to zinu ne jau tāpēc, ka izdarītais kaut kur ir aprakstīts kā grēks, bet gan tāpēc, ka es pati jūtu. Lai cilvēki nestāsta, ka nejūt savus grēkus! Uzskatu, ka visi jūt, tikai mēģina atrast sev attaisnojumu. Un zini, kā ir - lai gan tu jūti, tāpat gadās to izdarīt atkal...»
Kas tad īsti ir bijis tas, ko populārā aktrise vairs nedarītu tā kā senāk?
«Ir daudz kas, ko es tagad nedarītu tā, kā kādreiz darīju, bet saprotu, ka pagātnē nevar atgriezties un arī izlabot neko nevar. Tomēr var mēģināt dzīvot tā, lai to neatkārtotu. Nesen izlasīju Stīvena Kinga grāmatu 22.11.1963., tā ir par atgriešanos pagātnē un mēģinājumiem to labot.
Grāmatas galvenais varonis gribēja atgriezties pagātnē un novērst Amerikas prezidenta Kenedija slepkavību. Viņš tur atgriezās vairākas reizes.
Nokļuva pagātnē, kaut ko izdarīja, atgriezās tagadnē un skatījās, kas ir mainījies. Kad atgriezās nākamajā reizē, tad viss iepriekš izdarītais dzēsās. Viņš laboja kļūdas vairākkārt, bet tāpat nebija nekādas jēgas, radās tikai haoss. Tāpēc ir jādzīvo tagadnē un jāskatās uz priekšu,» intervijā žurnālā «Ieva» secina Regīna Devīte.
Uz jautājumu, kādu dzīvi aktrise bija sev vēlējusies, viņa atbild: «Zini, kā man šķiet - ja es jaunībā būtu sev pateikusi, ka mans mērķis ir pārtikusi dzīve, tad man noteikti tāda būtu, bet tas nekad nav bijis mans mērķis. Es gribēju interesantu dzīvi, un tāda man ir bijusi. Un, kā jau teicu, vēlreiz kļūtu par aktrisi, tātad dzīve būtu interesanta, nevis pārtikusi.»
Vairāk lasi šīs nedēļas izdevumā «Ieva».
