Otra īsā trakā nedēļa. Vēl dullāka un saspringtāka nekā pirmā. Gan darbā darba vairāk, gan mājās, jo pavasaris, kas nozīmē, ka piemājas āra darbus jāsāk darīt pēc ziemas dīkstāves.
«Vingruma» Raimonds: Neticēju savām acīm, kāpu uz svariem vairākkārt
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Tad nu atkal visu pēc kārtas. Pirmdien Ansis mani aicināja trenēties, bet es, nedzirdējis ziņu, atzvanīju pēc trīs stundām, kad viņš jau pūta un elsa pa klubu. Tad nu otrdien ierados ap 10:00, trenējos bez Anša, toties sastapu mūsu Latvijas erudītāko sporta žurnālistu sporta jautājumos Anatoliju Kreipānu.
Man netika atteikta kopbilde, jo viņš atbalsta sportošanu un ļoti labi zina par mums, maratonistiem, kā nekā radio SWH «Sporta stundā» tikām ar Ansi pat pieminēti. Kreipāna kungs vēl palika trenēties, bet es steidzos darīt savus darbus. Steigas ziņā arī trešdiena bija fiksa darbu dēļ, un arī nogurums pēc vakardienas, loģiski, bija jūtams. Pamanījos nosvērties, un man par brīnumu kaut kur zuduši 700 grami. Neticēju savām acīm, kāpu uz svariem vairākkārt un precīzi kā vajag, bet šie tik rāda 91 kg. Parasti bija stabili 91,7 kg. Protams, parastie elektroniskie svari rāda atšķirīgu ciparu salīdzinājumā ar BMI svariem, tie rāda vairāk, jo, kad ir svēršanās, tad svars ir mazāks. Starpība ir apmēram 1,5 kg. Un vēl kas, mājas svari rāda konstanti par kilogramu mazāk nekā klubā esošie. Laikam tādēļ, lai būtu tieši par kilogramu lielāka motivācija trenēties!!! Trešdien man sanāca pat divi treniņi, jo vakarā izdomāju atbrīvot balkonu no dēļiem. Sāku staipīt tos uz šķūni…
Ceturtdienu, protams, ņēmu brīvu no kluba, bet piektdien jau kopīgs treniņš ar Ansi. Pilnīgi trakā laikā, 7:30!!! Ceturtdienas vakarā zvanīja Ansis, nodomāju, ka grib norunāt ierasto laiku, pulksten 12:00, bet šis piedāvā 7:30… Biju uz pauzes, bet labprāt piekritu pamēģināt. Pamēģināt piecelties un sataisīties, jo TAS IR AGRI! Pamodos tieši 30 minūtes vēlāk nekā plānots, bet paspēju un sākām treniņu. Atkal un atkal jāatkārtojas par to, ka esam ar Ansi līdzīgi. Līdzīgi ķermeņa sajūtās, laikam jāsaka, jo nolēmām būt saudzīgi pret sevi. Abi, kā jau «veci» cilvēki, katrs ar savām kaitēm. Kam mugura sāp, kam plecs. Trakums!!! Es, protams, ironizēju! Un es nevaru bez ākstīšanās, tāpēc atkal ir viena jocīga bilde arī. ;)
Kā jau minēju, ir pavasaris un sākušies piemājas āra darbi. Un tie ir ne tikai savējie, bet arī kopējie ar kaimiņu. Tā kā brīvdienu brokastis tiek ēstas vēlu, tā ap 10:00-11:00, tad darbs tiek veikts bez pusdienām, jo arī laika ēšanai nemaz nav. Riktīgi fiziski darbojāmies līdz tumsiņai. Es laikam sametināju kādu kilometru… Bija daudz zāģēšanas un metināšanas. Toties darbs padarīts un uzbērums drošs. Tiku pie vēlajām vakariņām un tikai pašā vakarā, 23:00, atcerējos, ka nav izpildīts iknedēļas pienākums – atskaite lasītājam-līdzjutējam. T.i., Tev!!! Ņem par labu un nenosodi dikti, jo ir nogurums kaulos. Kā nekā visu nedēļu tiek aktīvi strādāts fiziski gan darbā, gan klubā.
Līdz nākamajai, priekšpēdējai Vingruma maratona nedēļai.