Aktrise Madara Melne-Tomsone pēc meitas Klēras piedzimšanas piedzīvoja to, no kā baidās visa jaunās māmiņas, - pēcdzemdību depresiju. Par to laiku (pirms četriem gadiem) izdevumā «Ievas Veselība» aktrise stāsta: «Man bija sajūta, ka pasaulē ir pazudušas krāsas, un man bija bail palikt divatā ar savu bērnu ilgāk par stundu. Es jutos ļoti vientuļa. Biju četrās sienās kā cietumā divatā ar bērnu. Neviens man nezvanīja un netraucēja, jo es taču biju mājās ar bērniņu...»
Izdevumā «Ievas Veselība» aktrise Madara Melne-Tomsone atklāti runā par šo briesmīgo dzīves posmu, lai ar pieredzi palīdzētu citām jaunajām māmiņām.
Kā domā Madara, šīs depresijas palaidējmehānisms bija grūtniecības sarežģījumi, kas lika ierobežot savu darbu un aktivitātes.
Nākamais bija dzemdību realitāte, par kurām viņa bija izsapņojusi ko pavisam citu.
«Biju iedomājusies, ka dzemdības būs harmoniskas, es atvēršos kā zieds un izelpošu bērnu. Diemžēl neviens man nepateica, ka esmu sadomājusies par daudz,» atzīst Madara. «Dabūju pilnīgi visu, ko negribēju!» Un tad sekoja dabiski notikumi, kas aktrisei lika justies nelāgi:
«Man pietrūka piena, tāpēc nevarēju pabarot savu bērnu un jutos kā slikta mamma.»
Pēc mazās Klēras piedzimšanas Madara jau bija piedzīvojusi arī pirmos depresijas simptomus, kurus pati nekādi nevarēja izskaidrot, - viņa varēja sākt raudāt jebkurā brīdī, turklāt absolūti bez pamata. Tāpat viņai ļoti sala, naktī bija vajadzīgas trīs segas, lai būtu pietiekami silti, un viņu mocīja bezmiegs. Ar laiku Madarai sākās trauksme, viņa bieži naktīs rāvās augšā no miega, domādama, ka,
barojot meitu, ir aizmigusi un viņu nosmacējusi.
«Kad mēģināju par notiekošo runāt, parasti saņēmu dažādus padomus... Piemēram - nevajag raudāt, jo vīriešiem nepatīk asaras. Bija arī pārmetums - tu taču zināji, ka būs grūti. [...] Man radās sajūta - ja būšu nelaimīga, tad iespļaušu sejā visām tām sievietēm, kurām piedzimuši smagi slimi bērniņi un kuras patiešām piedzīvo lielas grūtības. Tāpēc gribu ieteikt nomāktajām jaunajām māmiņām tādus vārdus neteikt, jo
viņām nepieciešama izpratne un atbalsts, nevis pamudinājums saņemties.
Ticiet man, viņas zina, ka jācenšas saņemties.»
Kā Madarai izdevās uzveikt depresiju un kādi ir viņas padomi, lasi jaunākajā izdevumā «Ievas Veselība».
