Ceturtais piegājiens Nesen klubā "Depo" notika interesants koncerts: uz vienas skatuves kāpa grupa "Pupociklu Vasara" ar tās līderi Aleksandru Ruģēnu jeb Sniegu un skrundenieki "The Violence Of Silence" ar Robi galvenajās lomās. Abu vienojošais ir tas, ka Sniegs tikko bija atgriezies no darba gaitām Lielbritānijā, bet Robis tieši otrādi – devās turp.

Arī Sniegs jau atkal ir atgriezies Britu salās, kur viņš piepelnās par namdari. Šis ir kolorītā mūziķa ceturtais brauciens, un katru reizi viņš Liebritānijā pavadījis 4–5 mēnešus. Šoreiz Sniegs Latvijā sabija tikai pusotras nedēļas. Pirmoreiz viņš uz Londonu devies pirms pāris gadiem pēc kāda sava klasesbiedra ieteikuma. Namdara darbā ielauzījies jau svešzemē, bet pirmajā braucienā lieti noderējusi ģitāra. "Labi, ka paņēmu to līdzi, citādi būtu nomiris badā," atzīst Sniegs. Spēlējot metrostacijās, pelnījis piecas mārciņas stundā, dienā – 20–30 mārciņu. Toreiz par prombraukšanu izšķirties likusi depresīvā situācija: nebijis darba, naudas, bērni (mūziķim to ir divi) jāapģērbj, mūzikā arī nav veicies utt. Pēc peļņas darbiem Liebritānijā atbraucis atpakaļ, mēnesi pastrādājis "kamīnveikalā" par pārdevēju un, saņemot algā 90 latu, sapratis – jābrauc atkal! "Tur, par namdari strādājot, varu nopelnīt 100 mārciņu dienā." Šoreiz Sniegs atgriezīsies pavasarī, tad izskatīšot darba piedāvājumus Latvijā, taču... "Par simt latiem nestrādāšu."

Pavisam palikt Lielbritānijā Aleksandrs neprāto, jo šeit ir bērni, ieceres mūzikā. Latvijā dzīvot esot "lēti, bet, kad saņem pirmo algu..." Ja vēlies, piemēram, nopirkt kvalitatīvu, Amerikā ražotu "Fender" ģitāru, kas šeit maksā ap 7000 latu, latvju mūziķim to izdarīt ir pagrūti, bet tur, "pat strādājot par kafijmeiteni", ir iespējams īstenot šo sapni. "Tur viss notiek četrreiz ātrāk," saka Sniegs. Šajā braucienā viņš gan cer iekārtoties darbā, kas dotu vairāk brīva laika, ko veltīt arī mūzikai. Londonā pavisam netālu no viņa mītnes dzīvojot bijusī "Re:Public" fona vokāliste Alda Pētersone, esot pazīstams kāds brazīliešu basists un spāņu ģitārists, tātad atliek vien atrast bundzinieku.

Ansis darbojas plašāk Starp citu, Sniegs vismaz divas reizes Londonā autobusā manījis arī Ansi Klintsonu no grupas "Logo", taču parunāties nav sanācis. "Es vēl domāju: kur es to pakausi esmu redzējis?!" atminas ģitārists. Ansis Londonā dzīvo jau divus gadus. Ko viņš tur dara? "Mēģinu iepazīt Rietumu domāšanas veidu. Kā zināms, pat vārdiņam yes Latvijā un Lielbritānijā ir atšķirīga nozīme – to sakot, domā pavisam citādākas lietas." Latvijā dzīvojis kā brīvmākslinieks, britu zemē Ansis nomainījis jau vairākas profesijas. Pašlaik viņš strādā par galdnieku. Ansis atklāj: "Ne jau darba dēļ aizbraucu uz Londonu. Latvijā man bija grupa [Logo], tā izdeva albumu, spēlēja koncertus un pelnīja naudu, taču reiz es iedomājos: johaidī, vai tad tā pavadīšu arī turpmākos 30 gadus?! Nē, to es negribu! Ja tu izdari kaut ko šeit, tas ir kaut kas, ja izdari to Latvijā – neviens to pat īsti nepamana. Mums ir maza valsts, bet ar mūziku tiek taisīta liela politika. Man gribējās kaut ko redzēt un darboties plašāk." Arī Londonā viņš mūzikai ar roku nav atmetis – ir nodibināta grupa Full Flavour. "Tas ir triju cilvēku projekts – kad sanākam kopā, tad arī kaut ko darām. Kopā ar mani vēl spēlē studijas vīrs Edmunds Ozoliņš – viņš Latvijā studijās palīdzējis ierakstīties vairākām grupām, un Elmārs Orols, kas savulaik spēlēja A-Eiropa.

Jau pirms braukšanas uz Londonu mājās sarakstīju visu, ko vien gribēju: sanāca kādas 20 dziesmas. Arī tagad turpinu sacerēt dziesmas. Kaut kad atbraukšu uz Latviju to visu nospēlēt. Tas noteikti būs tuvākajā piecgadē, bet kad konkrēti – to es nezinu." Starp citu, Ansis kļuvis par mataino – viņam pat ir bizīte. "Latvijā biju iestrēdzis kaut kādā virpulī, visu laiku nācās piedomāt pie uzvedības, arī ārējā izskata. Londonā varu mierīgi krogā sadzerties alu, sataisīt ziepes, un nevienu tas neinteresēs. Latvijā tā nevarēja – uzreiz varēja ietikt kādā preses izdevumā ne pārāk pievilcīgā skatā." Klintsona tālākie plāni ir visai nekonkrēti. "Ir visādas domas par to, kur un kā bāzēties, taču kādu gadu noteikti te vēl palikšu. Ir arī domas dislokācijas vietu mainīt pavisam radikāli – kaut kur uz Brazīliju vai Spāniju, kur siltāks. Taču arī Latvija velk atpakaļ." Pirmās bezdelīgas

Par jaunāko laiku pirmo latvju mūziķi emigrantu laikam gan var dēvēt toreizējo Remix basistu Jevgeņiju Ščapovu. Norvēģijas virzienā viņš nozuda jau 1988. gadā. Patlaban Jevgeņijs vada tehnoloģiskos procesus kādā rauga rūpnīcā, kas ar šo produkciju apgādā trešdaļu Eiropas, strādā arī par datorsistēmu administratoru, taču dažkārt arī uzspēlējot.

80. gadu beigās rietumu virzienā nozuda arī viens no visu laiku labākajiem dziesmu tekstu autoriem Latvijā, grupas Aurora līderis Ritvars Dižkačs. Viņš pašlaik dzīvo Kanādā, Toronto, un strādā par interjeristu, pēdējoreiz dzimtenē viņš bija pērn maijā. Arī pārējie aurorieši ir pārcēlušies uz citām zemēm. Soloģitārists Svens Himlers patlaban dzīvo ASV, savukārt šīs grupas bundzinieks Edgars Beinārs jau vairākus gadus dzīvo Īrijā, starp citu, pavisam netālu no grupas K. Remonts kādreizējā balssvīra Viļņa Linuža, kas Īrijā mīt jau kopš 90. gadu vidus. Vilnis šajā valstī strādā galdniecībā.

1991. gadā uz Zviedriju pārcēlās Arņa Medņa grupas ODIS basists Andris Lūkins. Pēc neoficiālas informācijas, viņš tur strādā aviokompānijā par parastu klerku. Daži mūziķi meklējami siltajā Spānijā, kurā jau vairākus gadus dzīvo un ar mūziku nesaistītās jomās strādā bijušais grupu Huskvarna un Inokentijs Mārpls basists Ivars Talcis jeb Šerifs. No spāņu zemes pēdējā informācija dzirdēta arī par grupas Monro dzelzsrīkli Jāni Bukumu un savulaik Garākās astes konkursā uzvarējušo ģitāristu Jāni Reini. Vai arī jaunie? Uz rietumiem mācībās devušies arī vairāki no jaunās paaudzes mūziķiem, un, lai arī nav teikts, ka viņi turp devušies uz palikšanu, šādas bažas pastāv. Piemēram, trešo gadu Amerikā mācās džeza un roka bundzinieks Haralds Bondaris. Neapšaubāmi talantīgais buņģieris Artis Orubs (exDriving South) jau pāris gadu skolojas Nīderlandē, kur viņam nesen piebiedrojies vēl kāds no jaunās paaudzes sitaminstrumentu meistariem. Vai atgriezīsies? "Ja būs labi meistari un perspektīvi, tad ko viņi te darīs," ir skeptisks pazīstamais ģitārists remiksietis Aivars Hermanis. "Ja ārzemēs atradīs savu vietu, tad – diez vai.