Gardēži visā pasaulē iecienījuši garneles, kuru garša nedaudz atgādina vēžu gaļas garšu, bet ir maigāka, ar svaigu jūras dvesmu. Izrādās, ka šīs jūras veltes ir vismazākās no vēžveidīgajiem un ūdenī pārvietojas, kustinot daudzās tievās kājiņas un taustot ceļu ar garajām ūsām. Garneles ir izplatītas visā pasaulē un sastopamas gan okeānos un jūrās, gan upēs un ezeros, tās mīt kā siltos, tā aukstos ūdeņos. Dabiski tās dzīvo savvaļā, bet lielā pieprasījuma dēļ tiek audzētas arī speciālās fermās.
Mazās garneles, kuras dzīvo savvaļā, pārtiek no ūdensaugiem un maziem vēzīšiem, un, pateicoties tam, garnelēm ir piesātinātāks aromāts, cietāka čaula un blīvāka gaļa, jo tās vairāk laika pavada kustībā. Lai gan bieži vien cenšamies izvēlēties lielākās garneles, pastāv uzskats, ka gardākas ir tieši mazāka izmēra garneles, jo to gaļa ir maigāka un sulīgāka.
Baudot šo delikatesi, jābūt modriem tiem, kuriem ir noslieces uz alerģijām, jo garneles ir viens no astoņiem visalerģiskākajiem produktiem pasaulē.
Angļu valodā garneles apzīmē ar diviem vārdiem – prawn un shrimp. Shrimp ir maza izmēra, bet prawn – liela izmēra garneles. Itāļu valodā tās dēvē par scampi, kam arī ir divējāda nozīme – šādi apzīmē gan pašas garneles, gan ēdienu, ko gatavo no garnelēm, pievienojot vīnu, sviestu, ķiplokus un citrona sulu.
Kādas izvēlēties
Svaigas garneles vislabāk iegādāties piejūras pilsētās, kur ir to nozvejas vietas. Meklē tās tirgos vai nelielos veikaliņos. Bet, pateicoties ātrajām transportēšanas iespējām, svaigas jūras veltes ir pieejamas visā pasaulē, arī vietās, kur to nozveja nav pat tuvumā. Tomēr šādā gadījumā jārēķinās, ka cena nebūs maza. Lielākoties uz Latviju garneles atceļo saldētā veidā.
Svarīgi!
Ja tev ir iespēja iegādāties apšaubāmas kvalitātes svaigas vai labas saldētas garneles, tad izvēlies otrās, jo, ja tās ir pareizi apstrādātas, tad garša būs ideāla. Protams, jāievēro arī atkausēšanas principi, kas nozīmē, ka garnelēm jāatkūst lēni, no saldētavas tās pārliekot ledusskapī. Jo lēnāks būs atkušanas process, jo labāka būs garneļu garša. Pievērs uzmanību, lai pirms gatavošanas tās būtu pilnībā atkusušas, un ļauj garnelēm kādu laiku pastāvēt istabas temperatūrā.
Ja garneles ir nevārītas un netīrītas (pēc krāsas pelēcīgas), tās labāk atkausēt nevis ledusskapī, bet uz pāris minūtēm ielikt gandrīz vārošā ūdenī.
Kā tīrīt
Mazās garneles tīra tāpat kā lielās, vienīgi lielajām čaula ir tik stingra, ka jāņem palīgā nazis vai šķēres. Sāc garneles tīrīšanu ar tās galvas atdalīšanu no ķermeņa. Tad noņem muguras čaulu kopā ar kājām. Astes čaulu vari atstāt nenorautu, bet, saspiežot garneli, to ir viegli novilkt. Ar asu nazi pārgriez muguru un izņem melno zarniņu, ja tāda ir. Noņemtās garneļu čaulas un galvas neizmet, bet izmanto, lai pagatavotu aromātisku buljonu, ko vari sasaldēt nelielās porcijās un izmantot zupu un mērču gatavošanā.
Kā pagatavot
Garnelēm pašām par sevi piemīt burvīga garša, bet vari to paspilgtināt ar ķiploka un čili palīdzību. Ar garnelēm draudzējas arī laims, ingvers, kokosriekstu piens, tās lieliski sader ar baltvīnu. Nedaudz pievienojot saldumu, piemēram, brūno cukuru vai sīrupu, iegūsi brīnumainas garšu variācijas.
Garneles var pasniegt gan tīrītas vai netīrītas kā atsevišķu uzkodu kopā ar dažādām mērcēm, gan kombinēt salātos ar augļiem un dārzeņiem, pievienot zupām un sautējumiem, grilēt, cept sviestā vai olīveļļā ar ķiplokiem. Tās atsvaidzina jebkuru ēdienreizi ne tikai ar savu garšas buķeti, bet arī ar savdabīgo izskatu. Tās perfekti garšo salātos kopā ar sieriem, olīvām, avokado, tomātiem, gurķiem, sēnēm, zaļumiem vai uz picas ar drupinātu kazas sieru, olīvām, sīpoliem un rozmarīnu. Patīkamu niansi salātiem dos kūpinātas garneles. Mērcēm izmanto maigu majonēzi vai kādu no augu eļļām. Nebūtu ieteicams izmantot asās mērces un specifiskas garšvielas, jo tās nomāks šo jūras velšu delikāto garšu.
Ja vēlies garneles gatavot kā pamatēdienu, tad rēķinies, ka četrām personām vajadzēs vismaz 2 kg garneļu ar visām čaulām. Veikalā vari iegādāties arī jau notīrītas garneles, bet tādā gadījumā cena būs daudz lielāka. Siltajiem ēdieniem garneles pievieno gatavošanas beigās, lai tās tikai uzsiltu. Pilnīgi pietiks, ja garneles ieliksi verdošā ūdenī uz 1–2 minūtēm. Galvenais, nepārvāri un nepārcep tās, jo tad garneļu maigā gaļa kļūs sausa un sīksta, – tās jānoņem no uguns, tiklīdz gaļa no puscaurspīdīgas kļūst balta. Ņem vērā – ja pasniegsi atkausētas un netīrītas garneles, uz galda liec ūdens bļodiņas ar sagrieztu citronu, kur noskalot pirkstus, un neaizmirsti arī par salvetēm, kur noslaucīt rokas.
Viens no vienkāršākajiem, bet arī gardākajiem veidiem, kā pagatavot garneles, ir tās strauji apcept sviestā vai olīveļļā ar ķiplokiem un čili. Čaulu noņem pēc gatavošanas, tad garneles saglabās savu aromātu. Turklāt tas ir arī viens no jaukākajiem garneļu ēšanas veidiem – lobīt tās ārā no čauliņām, līdzīgi kā saulespuķu sēkliņas. Baudot garneles labā kompānijā, risinot nesteidzīgas sarunas un piedzerot klāt vēsu baltvīnu vai alu, vakars paies nemanot.
Uzturvērtība
Līdzīgi kā citos jūras produktos, arī garnelēs ir augsts kalcija, joda un olbaltumvielu līmenis, bet par prieku tiem, kas rūpējas par savu figūru, tām ir zema enerģētiskā vērtība – 100 g garneļu svaigās gaļas satur tikai 87 kalorijas, turklāt 78% no to apjoma ir ūdens, 18% olbaltumvielu un tikai 1% tauku. Garnelēs ir visi jūras delikatesēm raksturīgie vitamīni, jods, kālijs, fosfors un triju veidu taukskābes. Atkarībā no garneļu pagatavošanas veida, 100 g garneļu satur 122–251 mg holesterīna, tādēļ tās ir vērtīgs pārtikas produkts asinsvadu sistēmas veselībai.
Interesanti fakti
Ja ieskatāmies vēsturē, tad atkal neiztikt bez grieķiem un romiešiem, jo šo tautu virtuvēs garneles bijušas iecienītas jau sen. Turklāt antīkie kulināri visbiežāk garneles cepa, nevis vārīja.
Tā kā garneles nav košera pārtika, tās ir aizliegtas jūdaisma reliģijas piekritējiem. Toties garneles ir halal pārtika un ir atļautas uzturā musulmaņiem.
Teksts - Jolanta Ozoliņa-Žogla
