Viens no vienkāršākajiem un pieejamākiem veidiem, kā stiprināt savu imunitāti, ir staigāt ar basām kājām. Tik vienkārši! Un tas nav balstīts uz ezotēriku, bet zinātni. Klints Obers par to ir uzrakstījis pat grāmatu. Papildus viņa pētījumiem un inovācijām šajā jomā pēdējo desmit gadu laikā ir publicēti vairāki nopietni pētījumi par šo tēmu.
Pēc Klinta Obera domām, cilvēka ķermenis vispirms ir jāskata no elektriskā skatupunkta un tikai pēc tam pēc ķīmiskā. Kad cilvēks atrodas tiešā kontaktā ar zemi, viņš «ielaiž» sevī elektronus, kas palīdz neitralizēt brīvos radikāļus, kuri iznīcina mūsu šūnas.
Tādā veidā samazinās iekaisuma procesi organismā.
Bieži vien mēs ziemā varam izjust elektrisku parādību, kad tveram pēc durvju roktura un pēkšņi sajūtam elektroizlādi. Tas nozīmē, ka mūsu ķermenī ir uzkrājies pārāk daudz pozitīvā lādiņa jeb statiskās elektrības. Kāpēc tieši ziemā? Tāpēc, ka tie, kas dzīvo pilsētās, ziemā ir daudz izolētāki no zemes.
Klints Obers stāsta par pētījumu, kura dalībniekiem veica asins analīzes, vairumam no viņiem bija augsti iekaisuma marķieri. Dalībnieki 40 minūtes staigāja ar basām kājām pa zāli. Pēc tam viņiem atkal veica asinsanalīzes, visiem dalībniekiem iekaisuma marķieri bija ievērojami samazinājušies. 40 minūšu laikā! Protams, ja runājam par ielaistiem gadījumiem, tad būs nepieciešams kāds laiks, lai organisms caur kontaktu ar zemi atjaunotu veselību. Taču ievērojiet, ka runa ir tikai par dažām nedēļām/mēnešiem, turklāt bez rupjas medikamentozas iejaukšanās un blakusefektu iespējamības. Tika noteikts, ka kontakts ar zemi uzlabo asinsriti un stabilizē kortizola līmeni saskaņā ar tā diennakts ciklu.
Un, ja ir uzlabojusies asinsrite, tas nozīmē, ka organisms labāk uzsūc barības vielas.
Iekaisuma mazināšanās organismā arī ievērojami samazina dažādas slimības un tā rezultātā uzlabo miega kvalitāti.
Lieliski, teiksiet jūs, bet ko ar šo informāciju darīt mums, cilvēkiem, kas dzīvo lielpilsētās ziemeļu apvidos? Kur ir mūsu zaļā zālīte, pa ko droši pastaigāties? Vispirms neaizmirstiet, ka mums ir iespēja kontaktēties ar zemi 4-6 mēnešus gadā: vasarā vasarnīcā, pastaigājoties pludmalē un pat pavasarī/vasarā pilsētas parkos. Starp citu, kad jūs ar plaukstu pieskaraties kokam, tad arī caur to jūs savienojaties ar zemi. Un pat tad, kad ejat dušā, jo ūdens mūsu mājā ienāk caur metāliskām caurulēm, kas iet zem zemes, lūk, arī rodas kontakts. Bet ar dušu, protams, būs par maz. Tāpēc pēc iespējas vairāk laika pavadiet dabā!
