Pārvērtības «Viņas uzvarēja vēzi»: Kitijas stāsts

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Jānis Škapars, TVNET

Sievietes ir stipras un spēj daudz… ļoti daudz! Krūts veselības mēneša ietvaros «Egoiste» vēlas jūs iepazīstināt ar trīs burvīgām dāmām – Ilzi, Ivetu un Kitiju, kuru cīņa ar smagu onkoloģisku slimību un uzvara ir apbrīnojama. Katru piektdienu varēsi ieklausīties un iedvesmoties no kādas dāmas dzīvesstāsta. Vēro burvīgās pārvērtības! Šoreiz laiks maigajai un mīlošajai Kitijai, kuras cīņa bija īpaši smaga, un tomēr viņa spēj pateikt: viss, kas notiek, - notiek uz labu! Visu cieņu!

 
Foto: no personīgā arhīva

Kitijas stāsts: ... bija nelāga priekšnojauta, bet jāmācās sevi mīlēt

Viss sākās pirms sešiem gadiem, kad biopsijas atbilde bija vēzis. Tāda nejauka priekšnojauta jau bija. Bet, kā jau teicu, zināju, kas ir vēzis, kā to ārstē, jo pati strādāju onkoloģijas nodaļā bērnu slimnīcā, kā arī

man bija jau astoņpadsmit gadi, kad mana mammīte pēc ilgas cīņas mira ar vēzi.

Zināju, ka darīšu visu nepieciešamo, lai uzveiktu vēzi. Un tad nebija laika apstāties un padomāt, tādēļ arī varbūt trakākās domas galvā nenāca, jo bija jānokārto viss ar darbiem, meitas mācījās trešajā un devītajā klasē. Zināju, ka nebūs viegli. Vecākā meita zināja, ka man jāiet slimnīcā uz operāciju, bet mazāko gribējās pasargāt, nesatraukt lieki. Tomēr pēc operācijas, kad pirmo reizi viņa mani redzēja, tāpat bija pārbijusies un baidījās apskaut, ja nu kaut kas.

Izvēlējos mastektomiju, jo tādā veidā bija iespējams iztikt bez operācijas zonas starošanas. Sekoja gaidīšana, tad ķīmijterapijas seši kursi.

Man bija hormonatkarīgs audzējs, tādēļ kopā ar mani tika pieņemts lēmums arī par ginekoloģisko operāciju.

Visu izdarīju pēc pilnas programmas.

Foto: no personīgā arhīva

Varētu sākt atveseļoties pēc terapijas, bet bija arī komplikācijas no sirds puses, un arī pēc operācijas sākās ļoti intensīvi karstuma viļņi. Tas viss ļoti nogurdināja, jo likās, ka pēc terapijas vajadzētu pakāpeniski atsākt treniņus un iejūgties atpakaļ darbos. Arī terapijas starplaikos nedaudz sportoju, peldēju, slēpoju, bet, jo ilgāk bija terapija, jo grūtāk palika fiziski.

Viss nenotiek, kā mēs domājam, un tas bija brīdis, kad man kļuva par grūtu psiholoģiski un sākās tas, ko vēlāk nosauca par depresiju.

Ar to vērsos pēc palīdzības pie speciālistiem, jo šajā gadījumā draugi var uzklausīt, bet cik ilgi un cik daudz mēs gribam viņus apgrūtināt? Psihoterapeiti un psihologi ir apmācīti šādam darbam, un tādēļ man bija vieglāk vērsties pie tiem, jo nejutos, ka kādu ar savām problēmām apgrūtinu, tas ir viņu darbs. Darbojoties ar profesionāļiem, efekts ir ātrāks un paliekošāks, nekā ja vienkārši izkratu sirdi draugam.

Tas arī bija tas, ar ko samierināties bija visgrūtāk, ka kaut kas nepakļaujas manai kontrolei, ka emocijas rodas, neklausot veselo saprātu. Draugi man bija blakus jau no paša sākuma un ļoti atbalstīja. Neaizmirsīšu viņu ieguldījumu manā labsajūtā, cik nu šādā situācijā par tādu var runāt. Draugi man palīdzēja apdarīt mājas darbus, kaut vai atvest visu, ko vajag no veikala. Palīdzēja pieskatīt bērnu mācības un atbalstīja mani grūtos brīžos, kaut vai vienkārši aizvedot no mājas un kopā sagaidot saulrietu.

Foto: no personīgā arhīva
Atbalstu ļoti jūt, ka zini, ka neesi viens, ka ir apkārt cilvēki, kam esi svarīgs, un tie ir gatavi arī palīdzēt.

Tad sapratu, cik draugi ir nobijušies kopā ar mani un cik ļoti grib palīdzēt, bet ne vienmēr zina kā. Tādēļ ir labi, ja vari dot viņiem vismaz mājienu, kas tev būtu vajadzīgs, kāds atbalsts vai konkrēta palīdzība. Viņiem reizēm var būt grūti iedomāties, ka nevari izdarīt viselementārākās lietas,

piemēram, pabarot savus bērnus, jo pirmajās dienās pēc ķīmijas nevari pat sajust ēdiena smaržu, lai nebūtu jāvemj.

Bet arī tas pāriet tāpat kā visi citi grūtumi. Mati sāk izkrist jau diezgan agri, bet jau pēc pusgada sāku staigāt ar jauno frizūru - «ezīti» un lakatus vairs nesēju, parūkas man negāja pie sirds, jo nepatika arī manai galvas ādai. Garšas sajūtas mainās, kas agrāk garšoja, tai laikā ne, pat izraisīja riebumu un šķebināja. Kas kādreiz būtu licies jocīgs, tagad bija labākais gardums.

Meitas jau pēdējās ķīmijās bija ievērojušas: ja mamma meklē rupjmaizi ar mārrutkiem, tātad jau iet uz labo pusi un nelabumi būs drīz garām.

Slēpt? Kā jau rakstīju, mana ģimene zināja uzreiz, un kā gan es varētu to noslēpt, ja dzīvoju viena ar bērniem? Pavadot krietnu laiku pie «baltā drauga», būtu grūti ko noslēpt, jo bērni netika tualetē.

Foto: no personīgā arhīva

Un tāpat arī mani kolēģi: pašai strādājot medicīnā, ir grūti ko noslēpt, mediķu sabiedrība ir maza un pietiekami cieša, lai viens par otru varētu daudz ko uzzināt, pat speciāli necenšoties. Draugu man nav daudz, bet tie ir labi draugi, tādēļ arī no tiem nebija nekas jāslēpj. Mainījies? Nu jā, kā jau teicu,

esmu sākusi mācīties sevi mīlēt,

nolikt sevi ja ne gluži vienmēr pirmajā vietā, tad vismaz neatstāt savas vajadzības pēdējā vietā. Jā, ne vienmēr tas izdodas; izrādās, ka, visu mūžu domājot par citiem, ir grūti mainīt ieradumus un sākt domāt par sevi. Tas arī bija jautājums, kad piekritu šai pārvērtību dienai. Domāju - neesmu taču vienīgā, ir daudzas citas, ko tad es... Bet tad sev pateicu - ja mani uzrunā, tātad iešu un darīšu, piespiedīšu sev veltīt laiku! Lai teiktu «tātad esmu to vērta» - nu laikam vēl mazliet pietrūkst.

Šogad pirmo reizi atļāvos aizbraukt viena (bez bērniem) ceļojumā, izbaudīt to, un nemaz nenožēloju. Tas bija skaisti un to vērts, lai gan jaunākā meita pārmeta, ka nav varējusi braukt ar mani.

Ceļavārdi? Meitenes - un mēs visas esam meitenes -, mīliet sevi, ieklausieties sevī un dariet tikai to, kas šķiet pareizi jums. Mēs visas esam stipras, skaistas un labas, un neviens cits nezinās, kas mums ir vislabākais šajā konkrētajā brīdī. Visi kreņķi, kas saistīti ar ārstēšanos, beigsies un ātri vien aizmirsīsies, bet izmaiņas mūsu dzīves uztverē paliks un darīs to burvīgāku.

Viss, kas notiek, notiek uz labu, pat ja tā uzreiz nešķiet. Tā IR.
 
Foto: Jānis Škapars/TVNET

Pārvērtības: jaunais matu sakārtojums gaišā riekstu tonī

Pārvērtības notika sadarbībā ar TVNET ilggadīgo partneri skaistumkopšanas jomā - salonu «HAIRRIGA».

Ilzes matu meistare, «HAIRRIGA» friziere Agnese:

Kitijai nolēmām saglabāt gaišo matu toni, jo viņas sejas āda un uzacis ir ļoti gaišas. Tāpēc tumša matu krāsa būtu pārlieku liels kontrasts viņas sejai. Līdz šim Kitija matus krāsoja vienā tonī un regulāri lika ilgviļņus, jo matu struktūra ir ļoti smalka, kas nedod vēlamo apjomu. Kā pamattoni izvēlējos dabīgi gaišu riekstu toni, bet cauri pārējiem matiem iekrāsoju gaišas šķipsnas, radot nelielu kontrastu.

Klientēm, kurām ir smalki mati, vienmēr iesaku krāsot šķipsnas, tā vizuāli mati izskatās kuplāki un biezāki. Matu griezumu saglabājām īsu, lai ikdienā tas ir ērts un viegli veidojams. Noņēmu lieko matu garumu uz kakla daļas un nedaudz «pacēlu» griezumu pakauša daļā. Izveidojām t.s. klasisko matu griezumu sievietēm, kas vienmēr izskatās eleganti un sievišķīgi.

Kitijai ir smalki sejas vaibsti, līdz ar to viņai piestāvētu jebkāda frizūra un jebkurš matu garums. Ieteiktu palikt pie gaišas matu krāsas, ik pa reizei var paeksperimentēt ar kādu gaišo toni - riekstu, karameļu, tautā tā saukto «kafiju ar pienu», jo tie visi viņai loti labi izskatītos.

Kitijai tika veikts arī manikīrs ar gēla nagu lakas uzklāšanu.

Foto: Jānis Škapars/TVNET
 
Foto: Jānis Škapars/TVNET

Pārvērtības: atbilstošs meikaps skaistajām acīm

Pārvērtības notika sadarbībā ar TVNET ilggadīgo partneri skaistumkopšanas jomā - salonu «HAIRRIGA».

Ilzes meikapa meistare, «HAIRRIGA» vizāžiste Agnese:

Meikaps Kitijai ir veidots sievišķīgs un romantisks. Viņai ir loti skaistas acis, un tās arī nolēmām izcelt. Kā pamatu izvēlējos BB krēmu, kurš saplūst ar sejas ādu un seja kļūst mirdzošāka. Pēc tam sejai tika uzklāts minerālpūderis, kas lieliski izlīdzina sejas ādu un tā izskatās moža. Galvenais, lai netiktu uzlikts par daudz, tad tiks panākts tieši pretējs efekts.

Ar Kitijas grimu bija ļoti viegli, jo tikai nedaudz no visa vajadzēja izcelt. Sākām ar uzacīm - tās nedaudz tika ietonētas, lai izceltu acis. Nedrīkst būt pārāk tumšas, citādi pamanāmas būs tikai uzacis un pēc tam pārējā seja. Acu ēnas tika liktas uz visa acs kustīgā plakstiņa - no iekšējā stūrīša līdz ārējam. Iekšējais plakstiņa stūris tika gaišināts, lai vairāk «atvērtu» actiņu.

Izmantoju mierīgi bēšos toņus līdz pat tumši brūnam, kurš tika uzklāts acs ārējā kaktiņā. Plakstiņa viducī kā akcentu izmantoju nedaudz persika rozā toni, lai dotu nelielu mirdzumu skatienam. Kitijai tika klāta melna skropstu tuša, bet ikdienā droši var izmantot tumši brūnu. Vaigus nedaudz ieēnojām, lai izceltu sejas pantus, kā arī nedaudz tika uzklāts persika sārtums. Lūpas nekrāsojām tumšas, jo pieturējāmies pie romantiskā un neuzkrītošā tēla, bet uzklājām maigi rozā lūpu krāsu un pa virsu nedaudz maiga spīduma, lai lūpas izskatītos pilnīgākas.
Ikdienā Kitijai noderētu tikai uzklāt skropstu tušu un nedaudz lūpu krāsas, jo seja ir pietiekami izteikta. Ar to pietiktu ikdienišķam mirdzumam.

Foto: Jānis Škapars/TVNET
 
Foto: Ekrānšāviņš

Tērpa medības: no sievišķīga maiguma līdz noslēpumainai elegancei

Stiliste Džī: «Tērpu šā stāsta varonei izvēlējos veikalā «Bastion». Kitija ir pelnījusi, lai viņu sapoš cienīgas kundzes stilā - eleganti un aristokrātiski. Kitijai ļoti piestāvēs tumši zilā mežģīņu kleita, bet interesantā piegriezuma mētelītis izcels viņas grāciju!»

Foto: Jānis Škapars/TVNET
 
Foto: Jānis Škapars, TVNET

Kitija: visa diena veltīta man - fantastiski!

Kitija par pārvērtību piedzīvojumu:

Man ļoti patīk mans matu sakārtojums - griezums un veids, kā tie ir ieveidoti. Arī fakts, ka visa diena ir veltīta tev, ir fantastisks. Mani sapucēja, uzkrāsoja - jūtos tā, ka vajadzētu turpinājumu, doties uz ballīti! Jāvelta vairāk laika sev - citādi nevar. Paldies par šo pārsteigumu un jauko piedzīvojumu!

Foto: Jānis Škapars/TVNET
Foto: Jānis Škapars/TVNET
Foto: Jānis Škapars/TVNET
 
Foto: Jānis Škapars, TVNET

Kas gaidāms nākamajā sērijā?

Pēc burvīgajām pārvērtībām salonā «HAIRRIGA» Kitija ar Bentley Bentayga devās uz Andrejsalas bijušajā ostas tehniskajā ēkā esošo restorānu «KOYA». Tā ir vieta, kur modernais interjers, industriālais akcents ir apvienots ar izmeklētu ēdienkarti. Turpat Ilzi gaidīja arī pārsteigums no «Institut Esthederm Latvija».

Foto: Jānis Škapars/TVNET
Foto: Jānis Škapars/TVNET

Kas gaidāms nākamajā sērijā? Nākamajā piektdienā redzēsim mūsu pārvērtību dalībnieces Ivetas piedzīvoto. Iveta pie mums brauca vistālāk - no Bērzkroga.

Tiekamies, un paldies visai projekta komandai - mūsu stāsta varones jau sen bija pelnījušas šādu palutināšanu!

Foto: publicitātes
KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu