Vīns ir dzēriens, ko cilvēki jau izsenis iecienījuši baudīt dzīrēs, bet mūsdienās tas ar savu dažādību un pieejamību ir kļuvis arī par ikdienas maltīšu sastāvdaļu. Kā uzglabāt savu iecienītāko vīnu, kādas glāzes izvēlēties un kā to pareizi atvērt – Rimi vīna dārza vīnzinis Mārcis Mitrevics atbild uz šiem jautājumiem un dalās citos padomos jeb pirmajos soļos vīna izbaudīšanā.
Vīnu vēlams uzglabāt vietā, kur ir vienmērīga temperatūrā, nenotiek krasas tās svārstības, kā arī nepiekļūst gaisma. Maksimālajai temperatūras amplitūdai jābūt no +6 līdz +20 grādiem.
Pudeles ar dabisko korķi vēlams uzglabāt guļus, lai nepieļautu korķa izžūšanu.
Pāris stundu laikā pēc vīna attaisīšanas tas zaudē 70% no savas burvības un niansēm, tāpēc gadījumā, ja vīns netiek izdzerts pirmajā reizē, nākamajā dienā tas ir saglabājis tikai 30% savu īpašību. Pēc atvēršanas vīnu ieteicams uzglabāt ledusskapī, jo tādējādi lēnāk norisināsies oksidācija un vīnam tik ātri nepiekļūs gaiss.
Mūsdienās daudzi vīna glāžu ražotāji mēģina dažādām vīnogu šķirnēm radīt nedaudz atšķirīgas glāzes, maksimāli mēģinot izcelt labāko un notušēt iespējams sliktāko, ko konkrētais vīns var sniegt vīna baudītājam. Lai novērtētu vīnu, ieteicams izvēlēties bezkrāsainas, caurspīdīgas glāzes, vēlams uz kājiņas un ieapaļas formas ar sašaurinājumu tās augšpusē.
Baltvīnam der ne tik ietilpīgas glāzes, lai ielietais vīns glāzē pavadītu iespējami īsāku laiku, neļaujot tam sasilt.
Dzirkstošajam vīnam atbilstošas būs šaurākas un garākas glāzes.
Mūsdienās pudeles tiek aizvērtas ar trīs veidu korķiem – parasto jeb dabisko, skrūvējamo vai stikla.
Pudeles atvēršanā ir jāievēro gan higiēna – pudelei vienmēr ir jābūt tīrai, gan estētika – pasniedzot vīnu, tā etiķete vienmēr jāpagriež pret personām, kuras to baudīs.
Pudeles ar parasto korķi atvēršanai būs nepieciešams korķa attaisāmais. Labi, ja tam komplektā ir nazītis, ar ko atgriezt foliju pudeles kakliņa augšdaļā, tieši zem izvirzītās daļas. Korķa attaisāmais jāskrūvē iekšā tā, lai tas neiziet pilnībā cauri korķim.
Pasmaržojot korķi pēc tā attaisīšanas, iespējams pateikt, vai vīns nav bojāts.
Dabiskais korķis nodrošina gaisa apmaiņu ar vīnu, tādējādi nepārtraukti notiek vīna nogatavošanās.
Skrūvējamā korķa iekšpusē ir silikons, kas nodrošina pilnīgu aizsardzību pret mikrobiem, tādējādi pasargājot no oksidācijas. Tas ir svarīgi vīniem, ko ieteicams dzert pēc iespējas drīzāk pēc to iepildīšanas vai arī pēc to attaisīšanas.
Pudelē neiekļūst gaiss, un vīns ir tieši tāds, kāds tas bija iepildīšanas laikā.
Mūsdienās ar šādu korķi tiek aizvērti lielākā daļa vīnu, kas ir paredzēti tūlītējai baudīšanai.
Arvien populārāka kļūst arī pudeļu aiztaisīšana ar stikla korķiem, ko var atvērt bez palīgrīkiem un atkārtoti aizdarīt kā karafi.
Kā norāda vīnzinis Mārcis Mitrevics, vīna ieliešanas tehnikai nav tik liela nozīme – svarīgākais ir ievērot estētiku un higiēnu.
Vīnam glāzē jāaizņem maksimums viena trešdaļa jeb lai šķidrums nesasniegtu pašu platāko glāzes daļu. Tādējādi, skalinot vīnu, varēs iegūt vislabāk un visplašāk sajūtamo aromātu buķeti.
Aplūko vīnu – tā krāsu un konsistenci. Pirms garšošanas vīnu glāzē vēlams pavirpināt un paskalot – vīns saskarsies ar skābekli, kas atbrīvos aromātu un ļaus tam izplatīties pa glāzi.
Dziļi ieelpo vīna smaržu, mēģini noteikt aromāta nianses – kā vīns smaržo, vai atpazīsti kādu no smaržu niansēm?
Iemalko nedaudz vīna, pāris sekundes paskalini to pa muti ar mēli, it kā aptaustot, un mēģini identificēt dažādās garšas. Lai spēcīgāk atbrīvotu vīna savdabīgo aromātu, ievelc vēl nedaudz gaisa, tikai pēc tam norijot vīnu.
Pēc katra malka velti brīdi garšām, kas palikušas mutē, lai pilnībā izjustu vīna pēcgaršu.
Lai izbaudītu vīnu, cilvēkam ir jābūt atvērtam uztvert dažādas nianses, meklēt un eksperimentēt. Lai nākamajā iepirkšanās reizē atcerētos vīnu, kas garšo, var veikt piezīmes – pierakstīt, kā to sauc, kādas sajūtas radās, to dzerot, un nofotografēt etiķeti. Tādējādi var vairāk izzināt vīnus un mācīties.
