Apziņa, ka šis princips ir spēcīgs stūrakmens ikvienā dzīves jomā, varētu atrisināt neskaitāmas cilvēces problēmas. Tomēr cilvēks ne vienmēr ir saprātīga būtne un šķiet, ka ir gluži vienalga vai runa iet par finansēm, attiecībām, laika plānošanu vai dabas aizsardzību, lielākoties, mēs visu savu laiku, enerģiju un resursus tērējam seku likvidēšanā, nevis cēloņu novēršanā.
Atgriežoties pie veselības tēmas, jāatzīst, ka, valstiski sakārtojot un uzlabojot dažādas profilakses programmas, teorētiski, varētu ietaupīt miljonus. Bet vai mēs esam gatavi mainīt paši savu domāšanas veidu, lai pie šāda rezultāta nonāktu? Cik bieži mēs domājam par veselību pirms ir radušās problēmas?
Viens no lieliskiem piemēriem ir zobārstniecība. Cilvēki sūdzas par šo pakalpojumu cenām, atliek zobārsta apmeklējumus, ierodoties tikai tad, kad ir par vēlu – sāpju gadījumā. Pēc PVO datiem mutes dobuma saslimšanas ierindojas starp desmit biežākajām neinfekciozām slimībām pasaulē, tāpēc svarīgi saprast, kā rūpēties ne tikai par saslimšanu ārstēšanu, bet arī to profilaksi.
Regulāra zobu tīrīšana 2x dienā ar fluorīdus saturošu zobu pastu ir galvenā atslēga ceļā uz labu mutes veselību. Kariess ir iegūta saslimšana, kurā nevaram vainot iedzimtību, tā attīstība atkarīga no uztura – cukuru, ogļhidrātu lietošanas un, protams, no mutes dobuma higiēnas. Kārtīgi tīrot zobu svaram izvairīties no dārgiem zobārstniecības pakalpojumiem un liekiem pārdzīvojumiem zobārsta krēslā. Tā vietā, lai katru gadu dotos plombēt jaunus caurumus, labāk investēt labās zobu pastās (fluorīdu koncentrācija 1000 – 1500 ppm), lietot zobu diegu un izvēlēties zobu birsti ar mīkstiem sariņiem, kā arī neaizmirst, ka zobu birste ir jāmaina ik pēc 3 mēnešiem.
