Jau kādu laiku zināms, ka hormonālā kontracepcija palīdz ne tikai plānot ģimenes skaita pieaugumu, bet arī palīdz izsargāties no olnīcu un zarnu vēža. Pēdējie dati liecina, ka šiem ļaundabīgajiem audzējiem var pievienot endometrija (dzemdes) vēzi. Arī no tā iespējams izsargāties, lietojot hormonālo kontracepciju.
Novērsti ap 400 000 dzemdes vēža gadījumu
Žurnālā «Medscape Medical News» nesen publicēts Hārvardas Medicīnas skolas un Brighemas sieviešu slimnīcas profesores Džoannas Mensones raksts par kādu pētījumu par perorālajiem kontraceptīvajiem līdzekļiem un to saistību ar ilgstošu endometrija vēža riska samazināšanu. Pētījumā atklāts, ka tās sievietes, kuras lieto hormonālās kontracepcijas tabletes, ne tikai veiksmīgi spēj plānot ģimenes pieaugumu vai, piemēram, regulēt menstruālo ciklu, bet arī pasargā sevi no endometrija jeb dzemdes vēža. Publicētajā pētījumā teikts, ka attīstītajās valstīs pēdējo 50 gadu laikā ir novērsti apmēram 400 000 endometrija vēža gadījumu saistībā ar hormonālo kontraceptīvo līdzekļu lietošanu un ka 200 000 no šiem gadījumiem novērsti pēdējo 10 gadu laikā. Vareni, vai ne?!
Arī ginekoloģe Dace Matule apstiprina, ka perorālie kontracepcijas līdzekļi ne tikai palīdz samazināt premenstruālos simptomus, sāpes un spēcīgu asiņošanu menstruāciju laikā, bet pēc pēdējo pētījumu datiem ir arī ilglaicīga aizsardzība pret dzemdes vēzi: «Lietojot hormonālo kontracepciju 10 līdz 15 gadus, saslimstība ar endometrija vēzi samazinās par 50%. Sarūk arī risks saslimt ar olnīcu vai zarnu vēzi.» Viņas teiktajam piebiedrojas Džoanna Mensone, kura norāda, ka 10 līdz 15 gadus ilga šo medikamentu lietošana var samazināt olnīcu vēža risku gandrīz par pusi, un iedarbība saglabājas vairākus gadus pēc tam, kad pārtraukts lietot šīs tabletes. «Varētu būt aktuāla arī kolorektāla (zarnu) vēža riska samazināšanās, ko novēroja vairākos pētījumos,» raksta profesore.
Savukārt Dace Matule piebilst: «Hormonālās kontracepcijas skeptiķi noteikti iebildīs, sakot, ka ilgstoša šo medikamentu lietošana var veicināt atsevišķu audzēju veidu attīstību. Patiešām, sievietēm, kurām ir risks saslimt ar krūts audzēju ģenētiskā mantojuma dēļ, vajadzētu pārrunāt piemērotas kontracepcijas izvēli ar savu ginekologu. Krūts vēžu riski nedaudz palielinās hormonālās kontracepcijas lietošanas laikā, bet, pārtraucot lietot to, risks ir tikpat liels kā sievietei – hormonālās kontracepcijas nelietotājai. Nevar arī noliegt, ka tāpat pieaug iespējamība saslimt ar dzemdes kakla vēzi, ja hormonālo kontracepciju lieto ilgāk par pieciem gadiem, un īpaši tad, ja dzimumdzīve un kontracepcijas lietošana sākta pusaudžu vecumā un sievietei bijuši vairāk nekā divi dzimumpartneri.
Kā jebkam, kas notiek mūsu dzīvē, ir gan pozitīva, gan ne tik pozitīva ietekme.Tādēļ konsultācijai pie ārsta un kontracepcijas izvēlei ir ļoti liela nozīme ne tikai neplānotas grūtniecības novēršanā, bet arī veselības saglabāšanā.»
Aizsardzība arī pēc tablešu lietošanas
Atgriežoties pie «Medscape Medical News» publicētā pētījuma, jāteic, ka iegūtie rezultāti attiecībā uz endometrija vēzi ir iepriecinoši. 36 epidemioloģiskajos pētījumos piedalījās 27 000 sieviešu ar endometrija vēzi un vairāk nekā 100 000 sieviešu kontroles grupā. Pētījumā konstatēts, ka pēc piecu gadu perorālo kontraceptīvo līdzekļu lietošanas endometrija vēža risks samazinājās 24% apjomā, un tas turpināja rukt vismaz 30 gadus pēc perorālo kontraceptīvo līdzekļu lietošanas pārtraukšanas.
Profesore Džoanna Mensone gan atgādina, ka, lietojot šīs tabletes, nedrīkst aizmirst par iespējamām blaknēm: paaugstinātu venozās trombozes, miokarda infarkta un insulta risku, taču, kā norāda profesore un arī Dace Matule, kopējais risks ir salīdzinoši mazs, īpaši jaunām un veselām, nesmēķējošām sievietēm.
«Kāds ir šā ziņojuma nozīmīgums?» vaicā Džoanna Mensone: «Jaunām un veselām sievietēm, kuras lieto perorālos kontraceptīvos līdzekļus ģimenes plānošanai un dzimstības kontrolei, ieguvumi ir līdzsvarā. Savukārt sievietēm, kurām ir paaugstināts risks saslimt ar olnīcu un endometrija vēzi, piemēram, ja ir pozitīvs BRCA1 vai BRCA2 gēns, vai sievietēm ar Linča sindromu, perorālo kontraceptīvo līdzekļu lietošana varētu ļaut izvairīties no ārstēšanās ar ķīmijterapiju.»
Bet ginekoloģe Dace Matule vēl piebilst – lai gan hormonālā kontracepcija ir viena no visdrošākajām metodēm, kā izsargāties no neplānotas grūtniecības, tās lietotāju skaits Latvijā ir salīdzinoši neliels: «2014. gada dati liecina, ka hormonālo kontracepciju Latvijā lieto tikai 5,3% sieviešu reproduktīvajā vecumā, tāpēc aktuāls ir jautājums, vai sievietes mūsu valstī ir informētas par ieguvumiem, kas nebūt nav saistīti ar bērniņa plānošanu, bet ilgstošu aizsardzību pret noteiktiem vēža veidiem?»
